Maikls Stīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maikls Stīns
Michael Stean
Maikls Stīns 1978. gadā
Maikls Stīns 1978. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 4. septembrī (66 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Apvienotā Karaliste
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Nodarbošanās šahists

Maikls Stīns (angļu: Michael Stean; dzimis 1946. gada 5. martā Londonā) ir Lielbritānijas starptautiskais lielmeistars šahā (1977).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt piecu gadu vecumā. Ātri izvirzījies Anglijas talantīgāko jauno šahistu skaitā, uzvarot Londonas pilsētas U14 junioru šaha čempionātā un Lielbritānijas U16 junioru šaha čempionātā. 1974. gadā dalījis pirmo vietu Lielbritānijas šaha čempionātā, taču piekāpies papildu mačā par čempiona nosaukumu.[1] Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā uzvarējis Keiptaunā 1976. gadā, Vršacā 1979. gadā, Smederevska Palankā 1980. gadā un Beerševā 1982. gadā. Par panākumiem turnīros FIDE 1975. gadā Stīnam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1977. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Pārstāvējis Anglijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 5 reizes (1974-1982). 1976. gadā komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu;[2]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1973-1980). 1980. gadā komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu;[3]
  • Pasaules studentu šaha čempionātā piedalījies 2 reizes (1972-1974). 1974. gadā individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu;[4]
  • Klāras Benediktas kausa izcīņās piedalījies 1977. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījis sudraba medaļu, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.[5]

Laika periodā no 1977. līdz 1981. gadam bijis viens no Viktora Korčnoja sekundantiem. Kā atklātņu teorētiķis palīdzējis Korčnojam pretendentu mačos pret Ļevu Polugajevski, Borisu Spaski, Robertu Hībneru, kā arī divos mačos par Pasaules šaha čempiona nosaukumu pret Anatoliju Karpovu. Sarakstījis grāmatas par šaha atklātņu teoriju.

Beidzis Kembridžas Universitāti. 1983. gadā izlēmis pārtraukt savu šahista karjeru un sācis strādāt par nodokļu grāmatvedi. Turpmākajos gados nav mēģinājis atgriezties šaha turnīros.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]