Roberts Hībners

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Hībners
Robert Hübner
Roberts Hībners 2008. gadā
Roberts Hībners 2008. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1948. gada 6. novembrī (71 gads)
Valsts karogs: Vācija Ķelne, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists, vēsturnieks, literatūrzinātnieks

Roberts Hībners (vācu: Robert Hübner; dzimis 1948. gada 6. novembrī, Ķelnē) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1971).

Šahista karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar šahu sācis aizrauties 9 gadu vecumā. Drīzumā iekļauts Ķelnes šaha kluba izlasē, bet 1963. gadā debitējis Rietumvācijas junioru čempionātā. 1965. gadā piedalījies Pasaules junioru čempionātā, bet 1967. gadā dalījis 1.-2. vietu savas valsts šaha čempionātā.

1969. gadā guvis pirmo panākumu starptautiskajos turnīros, dalot 2.-3. vietu Eiropas zonas turnīrā Atēnās un iekļūstot starpzonu turnīrā Palma de Maļorkā (Spānija). Tur Hībners dalīja 2.-4. vietu un iekļuva pretendentu mačos.[1] 1970. gadā pretendentu ceturdaļfināla mačā Seviljā viņš zaudēja Tigranam Petrosjanam ar 3:4. Mača pirmās sešas partijas beidzās neizšķirti, bet zaudējums 7. partijā tā iespaidoja Hībneru, ka viņš nolemj neturpināt cīņu.[2] Nākamajos Pasaules čempiona nosaukuma izcīņas starpzonu turnīros Hībners vairs nespēlēja tik veiksmīgi - 1973. gadā Ļeņingradā viņš palika 5. vietā,[3] bet 1976. gadā Bīlē (Šveice) nācās samierināties ar 7. vietu.[4]

Visveiksmīgākie Hībnera karjerā izrādījās 1979. un 1980. gads. Sākumā viņš uzvarēja zonas turnīrā Lucernā, pēc tam izcīnīja 3. vietu starpzonu turnīrā Riodežaneiro, kas ļāva atkal piedalīties pretendentu mačos.[5] 1980. gada pretendentu mačos viņš pēc kārtas uzveica divus ungāru šahistus: ceturdaļfinālā Andrāšu Adorjānu ar 5½:4½, bet pusfinālā Lajošu Portišu ar 6½:4½. Tomēr finālā Hībners atkal nespēja savaldīt savus nervus un uzdeva maču pret Viktoru Korčnoju, kad bija cietis sāpīgus zaudējumus divās pēdējās partijās - 3½:4½.[6]

Kā iepriekšējā cikla finālists Hībners piedalījās arī 1983. gada pretendentu mačos. Viņam šoreiz izdevās atspēlēties un izlīdzināt rezultātu (7:7) mačā pret Vasiliju Smislovu, taču pēc FIDE lēmuma mača uzvarētājs neizšķirta gadījumā bija jānoskaidro ar izlozes palīdzību. Izlozē laime uzsmaidīja Smislovam, un Hībneram pretendentu cikls bija beidzies.[7]

Vēlākajos gados daudz laika veltījis Senās Ēģiptes kultūras izpētei. Jau 1976. gadā ieguvis doktora grādu Ķelnes universitātē un ir viens no Vācijas atzītākajiem speciālistiem papiroloģijā. Hībners ir publicējis arī pētījumus literatūrzinātnē par Kafkas un Selindžera daiļradi.

Tikai 1990. gadā Hībners nopietnāk atgriezās šahā un starpzonu turnīrā Manilā izcīnīja 7. vietu, kas garantēja piedalīšanos pretendentu mačos.[8] 1991. gadā viņam bija jāspēlē ar Janu Timmanu, kurš izrādījās pārāks ar 4½:2½.[9]

Vairākkārt pārstāvējis dažādas Vācijas izlases starptautiskajos šaha komandu turnīros. Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 11 reizes (1968, 1972, 1978, 1982-1984, 1990-2000) un komandas sastāvā izcīnījis sudraba medaļu (2000), kā arī 2 individuālās zelta medaļas (1972, 1990). Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 5 reizes (1965, 1989, 1997-2001) un komandas sastāvā izcīnījis 3 bronzas medaļas (1989, 1999, 2001), kā arī individuālo bronzas medaļu (1965). Pasaules studentu komandu šaha čempionātos piedalījies 4 reizes (1968-1969, 1972-1974) un komandas sastāvā izcīnījis sudraba (1968) un bronzas (1972) medaļas, kā arī individuālo zelta medaļu (1968).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]