Malholanda ceļš (filma)

Vikipēdijas lapa
Malholanda ceļš
Mulholland.png
Oriģinālais
nosaukums		 Mulholland Drive
Režisors Deivids Linčs
Scenārija autors Deivids Linčs
Galvenajās
lomās
Mūzika Andželo Badalamenti
Izdošana
  • 2001. gada 12. oktobris
Ilgums 147 minūtes
Valsts
Budžets 15 miljoni US$
Kopējie ienākumi 20,2 miljoni US$
IMDb profils

"Malholanda ceļš" (angļu: Mulholland Drive jeb Mulholland Dr.) ir 2001. gada ASV neo-noir mistērijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir Deivids Linčs. Šajā filmā izpaužas sirreālisma elementi. Galvenās lomas atveido Naomi Votsa, Laura Heringa, Džastins Terū, Enna Millere, Marks Pellegrīno un Roberts Forsters.

Filma stāsta par jaunu aktrisi (Votsa), kas tikko ieradusies Losandželosā, kur iepazīstas ar amnēzisku sievieti (Heringa), kas atkopjas autoavārijas.

"Malholanda ceļš" ir ASV un Francijas kopražojums, kas sākotnēji bija iecerēts kā televīzijas seriāls. Pēc pilotsērijas noraidīšanas, Linčs to pārveidoja, lai izveidotu pilnmetrāžas filmu.

Filma ieguva Cēzara balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Linčs par šo filmu ieguva Kannu kinofestivāla balvu "Labākais režisors", dalot šo balvu ar Džoelu Koenu, kā arī tika nominēts Amerikas Kinoakadēmijas balvai. "Malholanda ceļš" bieži tiek minēta kā Linča labākā filma. Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 28. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 75. vietā.[1] 2016. gadā BBC kritiķu vērtējumā to atzina par labāko filmu kopš 2000. gada.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tumšmataina sieviete ir vienīga izdzīvojušā autoavārijā uz Malholanda ceļa Holivudā. Ievainota un šokā viņa aizklīst uz Losandželosu un ielavās kādā dzīvoklī. Vēlāk tajā pašā rītā dzīvoklī, kurā parasti dzīvo viņas tante Ruta, ierodas topošā aktrise Betija Elmsa. Betija ir pārsteigta, atklājot sievieti, kurai ir amnēzija un kura sevi dēvē par Ritu. Lai palīdzētu sievietei atcerēties savu identitāti, Betija ieskatās Ritas somiņā, kur atrod lielu naudas summu un neparastu zilu atslēgu.

Ēdnīcā Winkie's kāds vīrietis stāsta citam par murgu, kurā viņš redzēja šausminošu tēlu, kas atrodas aiz ēdnīcas. Kad viņi pārbauda ēdnīcas aizmuguri, parādās tēls, liekot vīrietim, kurš redzēja murgu, no bailēm sabrukt. Tikmēr režisoram Ādamam Kešeram mafija uzstāj, lai viņš galvenajai lomai izvēlas nepazīstamu aktrisi Kamilu Rodu. Ādams atsakās un, atgriežoties mājās, atklāj ka viņa sieva Lorēna viņu krāpj. Ādams piekrīt satikties ar noslēpumainu kovboju, kurš, viņa paša labā, liek viņam lomai izvēlēties Rodu. Tikmēr citur kāds slepkava mēģina nozagt grāmatu, pilnu ar telefonu numuriem, aiz sevis atstājot trīs mirušus cilvēkus.

Mēģinot uzzināt vairāk par Ritas negadījumu, Betija un Rita dodas uz Winkie's, kur viņus apkalpo viesmīle Diāna, kā rezultātā Rita atceras vārdu — Diāna Selvina. Viņi atrod Diānu Selvinu tālruņu grāmatā un piezvana viņai, bet viņa neatbild. Betija dodas uz noklausīšanos, kur viņas sniegums tiek augstu novērtēts. Betija tiek aizvesta līdz skatuvei, kur tiek izvēlēti aktieri Kešera filmai The Sylvia North Story. Kešers lomai izvēlās Rodu, bet Betija aizbēg pirms paspēj viņu satikt, sakot, ka kavējas satikties ar draugu. Betija un Rita dodas uz Diānas Selvinas dzīvokli. Guļamistabā viņi atrod vairākas dienas vecu sievietes līķi. Pārbiedēti viņi atgriežas Betijas dzīvoklī, kur Rita uzvelk blondu parūku. Viņai un Betijai tajā vakarā ir sekss.

Nakts vidū Rita pēkšņi pamožas, uzstājot, ka viņām nekavējoties ir jādodas uz teātri Club Silencio. Tur vadītājs vairākās valodās izskaidro ka viss ir ilūzija. Uz skatuves uzkāpj Rebeka del Rio un sāk izpildīt Roja Orbisona dziesmu Crying spāņu valodā, tad bezsamaņā sabrūk, kamēr viņas balss tiek atskaņota. Betija savā makā atrod zilu kastīti, kas atbilst Ritas atslēgai. Atgriežoties dzīvoklī, Rita paņem atslēgu un konstatē, ka Betija ir pazudusi. Rita atslēdz kasti, un tā nokrīt uz grīdas. Istabā ienāk sveša sieviete un nevienu tur neatrod.

Diāna Selvina pamostas savā gultā tajā pašā dzīvoklī, kur Betija un Rita atklāja līķi. Kaimiņiene viņai paziņo, ka viņu meklējuši divi policisti. Viņa izskatās tieši tāpat kā Betija, taču ir grūtībās nonākusi aktrise, kuru dziļā depresijā iedzina viņas neveiksmīgais romāns ar Kamilu Rodu, kura ir veiksmīga aktrise un izskatās tieši tāpat kā Rita. Pēc Kamilas uzaicinājuma Diāna apmeklē ballīti Ādama mājā Malholanda ceļā. Vakariņās Diāna paziņo, ka viņa ieradās Holivudā no Kanādas, kad viņas tante Ruta nomira un atstāja viņai naudu un ka viņa satika Kamilu The Sylvia North Story noklausīšanās laikā. Cita sieviete, kas izskatās pēc sākotnējās "Kamilas Rodas", noskūpsta Kamilu, un viņas pagriežas un uzsmaida Diānai. Ādams un Kamila gatavojas paziņot par savu saderināšanos, tomēr viņi sāk smieties un skūpstīties, saraudinot Diānu. Vēlāk Diāna satiekas ar slepkavu pie Winkie's, lai nolīgtu viņu nogalināt Kamilu. Viņš viņai saka, ka viņa atradīs zilo atslēgu, kad darbs būs pabeigts. Tiek atklāts, ka zilā kastīte tagad ir pie tēla no vīrieša sapņa. Savā dzīvoklī Diāna skatās uz zilo atslēgu uz kafijas galdiņa, kad kāds nemitīgi klauvē pie durvīm. Satraukta un ciešot no halucinācijas, viņa kliedzot skrien uz savu gultu, kur nošaujas. Sieviete teātri čukst: "Silencio".

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbs pie filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ideja un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji "Malholanda ceļš" bija iecerēts kā televīzijas seriāls, kas paredzēts kanālam ABC. Linčs ABC vadītājiem izklāstīja ideju par Ritu, kas izkļuva no autoavārijas ar savu maku, kurā bija 125 tūkstoši ASV dolāru skaidrā naudā un zilu atslēgu, un Betiju, kas mēģināja viņai palīdzēt noskaidrot, kas viņa ir. Linčs ABC parādīja 90 minūšu garu pilotsēriju. Cilvēks, kurš to redzēja, pēc Linča teiktā, to vērojis sešos no rīta un dzēra kafiju. Viņam pilotsērija riebās un ABC nekavējoties to atcēla. Pjērs Edlemans, Linča draugs no Parīzes, ieradās ciemos un pārliecināja viņu, ka filma ir mākslas darbs. Canal+ gribēja dot Linčam naudu, lai seriālu pārveidotu pilnmetrāžas filmā.[2][3] Pilotsērija ietvēra sirreālus elementus, līdzīgi kā Linča iepriekšējais seriāls "Tvinpīka". Tika likts pamats vairākiem stāstiem, piemēram, Ritas identitātes noslēpumam, Betijas karjerai un Ādama Kešera filmai.[2]

Aktrise Šerilina Fenna 2014. gada intervijā norādīja, ka sākotnējā ideja radās "Tvinpīkas" filmēšanas laikā, kā viņas varones Odrijas Hornas stāsta turpinājums.[4]

Naomi Votsa, Deivids Linčs, Laura Heringa un Džastins Terū 2001. gada Kannu kinofestivālā

Aktieru izvēle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linčs izvēlējās Naomi Votsu un Lauru Heringu pēc viņu fotogrāfijām. Viņš katrai piezvanīja un, pusstundu garās intervijā, pastāstīja, ka nav redzējis nevienu no viņu iepriekšējiem darbiem ne filmās, ne televīzijā.

Filmēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Televīzijas pilotsērijas filmēšana sākās 1999. gada februārī Losandželosā un ilga sešas nedēļas. Galu galā ABC nebija apmierināta ar to un seriālu atcēla.[2] Kad Linčs nolēma to pārveidot par pilnmetrāžas filmu, scenāriju pārrakstīja un paplašināja. Rezultātā iegūtas astoņpadsmit lapaspuses papildu materiāla, kas ietvēra romantiskās attiecības starp Ritu un Betiju un notikumiem, kas notiek pēc zilās kastītes atvēršanas. Votsa jutās atvieglota, ka ABC atcēla seriālu. Viņa uzskatīja, ka Betija ir pārāk viendimensionāla bez tumšākās filmas daļas, ko nofilmēja pēc tam.[5] Lielākā daļa jauno ainu filmētas 2000. gada oktobrī, piesaistot finansējumu 7 miljonu ASV dolāru apmērā no Francijas kompānijas StudioCanal.

Interpretācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piešķirot filmai saukli "Mīlestības stāsts sapņu pilsētā", Deivids Linčs atteicās komentēt filmas "Malholanda ceļš" nozīmi vai simboliku, izraisot daudz diskusiju un interpretācijas.[6] The Christian Science Monitor kritiķis Deivids Sterits runāja ar Linču pēc filmas izrādīšanas Kannās, un rakstīja, ka režisors "uzstāja, ka "Malholanda ceļš" ir patiešām saprotams stāsts", atšķirībā no dažām Linča iepriekšējām filmām, piemēram, "Ceļš uz nekurieni".[7] Savukārt Džastins Terū par Linča izjūtām, ka viņa filmu cilvēki uztver atšķirīgi, sacīja: "Es domāju, ka viņš ir patiesi priecīgs, ka tā var nozīmēt visu, ko vēlaties. Viņam patīk, kad cilvēki nāk klajā ar patiešām dīvainām interpretācijām. Deivids strādā no savas zemapziņas".[8]

Sapņi un alternatīvā realitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas interpretācijā tiek izmantota sapņu analīze, kas apgalvo, ka filmas pirmā daļa ir īstās Diānas Selvinas sapnis, kurā viņa sevi ir padarījusi par "Betiju Elmsu". Sapnī Betija ir veiksmīga, apburoša un dzīvo sapņu dzīvi, kurā viņa ir aktrise. Filmas pēdējā piektdaļa iepazīstina ar Diānas īsto dzīvi, kurā viņa cietusi neveiksmi gan personiski, gan profesionāli. Viņa parūpējas, lai Kamila, bijusī mīļākā, tiktu nogalināta, un, nespējot tikt galā ar vainas apziņu, no jauna iztēlojas sevi par Ritu.

Cita versija apgalvo, ka Betija un Diāna patiesībā ir divi dažādi cilvēki, kas izskatās līdzīgi, kā tas ir izplatīti starp Holivudas zvaigznēm. Līdzīgā interpretācijā, Betija, Rita un Diāna pastāv paralēlos visumos, kas dažreiz savienojas. Vēl viena piedāvātā teorija ir tāda, ka filma ir kā Mēbiusa lente, kurai nav ne sākuma, ne beigu.[9] Vai arī visa filma ir sapnis, bet sapņotāja identitāte nav zināma.[10] Atkārtotas atsauces uz gultām, guļamistabām un gulēšanu simbolizē sapņu lielo ietekmi. Kad Rita vairākas reizes aizmieg, šo ainu starplaikos notiek pilnīgi citas ainas, piemēram, vīriešu saruna restorānā un Betijas ierašanās Losandželosā, kas liek domāt, ka Rita tos sapņo. Filmas sākuma kadrs pietuvina gultu, kurā atrodas nezināms gulētājs, un, pēc kinozinātnieces Rutas Pērlmuteres domām, rodas nepieciešamība jautāt, vai tālākais ir realitāte.[11]

Stils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma ir veidota Deividam Linčam jau ierastā sirreālisma, neo-noir un mistērijas žanrā. Līdzīgi kā vairums viņa darbos, tajā ir virkne pretnostatījumu. Klišejas un sirreālisms, murgi un fantāzijas, nelineāra sižeta līnija, operatora darbs, skaņa un apgaismojums. Šis kraso kontrastu izmantojums ievelk auditoriju filmā. Filma ir Linča aicinājums skatītājiem apturēt jebkādus aizspriedumus par kino vai vismaz to, ka mēs esam noskaņoti to sagremot. Filmā parādās vairāki klišejiski tēli: jauna blonda aktrise, tumšmataina femme fatale, narcistisks režisors.[12] Linčs šos varoņus bieži nostāda šausminošās situācijās, radot sapņiem līdzīgas īpašības. Izmantojot šos varoņus, kuros ir atsauces uz sapņiem, fantāzijām un murgiem, skatītājiem tiek atstāta iespēja izlemt, kas ir realitāte.

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņu celiņu filmai izveidoja Andželo Badalamenti, kurš ar Linču jau sadarbojās iepriekš. Badalamenti, kuru nominēja balvām gan Amerikas Kinoinstitūts, gan Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija, filmā ir arī epizodiska loma, kurā viņš attēlo gangsteri.

Dziedātāja Rebeka del Rio filmā izpilda Roja Orbisona dziesmas Crying spāņu a cappella versiju.

Izlaišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmu "Malholanda ceļš" izrādīja 2001. gada Kannu kinofestivālā, kur tā guva plašu kritiķu atzinību. Linčs saņēma festivāla labākā režisora balvu, dalot to ar Džoelu Koenu par filmu "Cilvēks, kura nebija".

Kases ieņēmumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universal Pictures filmu "Malholanda ceļš" sākotnēji izlaida 66 ASV kinoteātros, kuros to sāka demonstrēt 2001. gada 12. oktobrī. Kopumā filma nopelnīja 20,2 miljonu ASV dolāru.[13]

Kritika un ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 85% vērtējums.[14] Rodžers Īberts no Chicago Sun-Times, kurš iepriekš ir kritizējis Deivida Linča filmas, piešķīra filmai četras zvaigznes no četrām, sakot: "Deivids Linčs visu savu karjeru ir strādājis līdz "Malholanda ceļš" tapšanai, un tagad, kad viņš līdz tai ir ieradies, es viņam piedodu par "Mežonīgie sirdīs" un pat par "Ceļš uz nekurieni"... filma ir sirreālistisks sapnis film noir formā, un, jo mazāk jēgas tai ir, jo vairāk mēs nevaram beigt to skatīties".[15] Vēlāk Īberts to pievienoja savam Great Movies sarakstam.[16]

"Malholanda ceļu" par desmitgades labāko filmu nodēvēja Los Angeles Film Critics Association,[17] Cahiers du cinéma, IndieWire,[18] Slant Magazine,[19] Reverse Shot,[20] The Village Voice un Time Out New York. 2010. gadā The Guardian to nodēvēja par otru visu laiku labāko mākslas filmu.[21] Žurnāls Empire to iekļāva savā 500 visu laiku labāko filmu sarakstā. Žurnāla Sight & Sound 50 visu laiku labāko filmu kritiķu sarakstā filma ierindojās 28. vietā, savukārt režisoru sarakstā tā ierindojās 75. vietā.[22] 2016. gadā BBC kritiķu vērtējumā to atzina par labāko filmu kopš 2000. gada.[23]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linčs par filmu "Malholanda ceļš" saņēma savu pirmo un vienīgu Amerikas Kinoakadēmijas balvas nomināciju kategorijā "Labākais režisors". Filma nominēta četrām Zelta globusa balvām, kategorijās "Labākā drāmas filma", "Labākais režisors", "Labākais scenārijs" un "Labākā orģinālmūzika". Filma saņēma BAFTA kino balvu kategorijā "Labākā montāža" un nomināciju kategorijā "Labākā mūzika".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «The 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2022-10-18.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Paul Woods. Weirdsville USA: The Obsessive Universe of David Lynch. Plexus Publishing, 2000. ISBN 978-0-85965-291-9.
  3. ↑ «David Lynch In Conversation». Queensland Art Gallery & Gallery of Modern Art. 15.06.2015.
  4. ↑ «Sherilyn Fenn talks David Lynch and how Twin Peaks should have ended». The A.V. Club (angļu). 2014-01-22. Skatīts: 2022-10-18.
  5. ↑ Fuller, Graham (2001. gada novembris). "Naomi Watts: Three Continents Later, An Outsider Actress Finds her Place". Interview: 132–137.
  6. ↑ Macaulay, Scott (2001. gada oktobris). "The dream factory". FilmMaker: 64–67.
  7. ↑ «Lynch's twisty map to 'Mulholland Drive'». Christian Science Monitor. 2001-10-12. ISSN 0882-7729. Skatīts: 2022-10-21.
  8. ↑ Arnold, Gary (2001. gada 12. oktobris). "Smoke and mirrors; Director Lynch keeps actor Theroux guessing". The Washington Times.
  9. ↑ Hudson, Jennifer (2004. gada pavasaris). "'No Hay Banda, and yet We Hear a Band': David Lynch's Reversal of Coherence in Mulholland Drive". Journal of Film and Video: 17–24.
  10. ↑ «Mulholland Drive Film Comment - Welcome to LA». www.lynchnet.com. Skatīts: 2022-10-21.
  11. ↑ Permutter, Ruth (2005. gada aprīlis). "Memories, Dreams, Screens". Quarterly Review of Film and Video: 125–134.
  12. ↑ «'Mulholland Drive' at 20: David Lynch's surreal masterpiece». faroutmagazine.co.uk (en-US). 2021-05-16. Skatīts: 2022-10-21.
  13. ↑ «Mulholland Drive». Box Office Mojo. Skatīts: 2022-10-22.
  14. ↑ «Mulholland Drive (2001)». Rotten Tomatoes. Skatīts: 21.10.2022.
  15. ↑ Roger Ebert. «Mulholland Drive movie review (2001) | Roger Ebert». https://www.rogerebert.com/ (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  16. ↑ Roger Ebert. «Mulholland Dr. movie review & film summary (2001) | Roger Ebert». https://www.rogerebert.com/ (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  17. ↑ Jeremy Kay2010-01-12T22:54:00+00:00. «LA critics name Mulholland Dr. Film Of The Decade». Screen (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  18. ↑ Eugene Hernandez, Eugene Hernandez. «“Summer Hours” Wins indieWIRE ’09 Critics Poll; “Mulholland Dr.” is Best of Decade». IndieWire (angļu), 2009-12-22. Skatīts: 2022-10-21.
  19. ↑ Slant Staff. «The 100 Best Films of the Aughts». Slant Magazine (en-US), 2010-02-07. Skatīts: 2022-10-21.
  20. ↑ «Best of the Decade #1: Mulholland Drive». Reverse Shot (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  21. ↑ Guardian Staff. «The 25 best arthouse films of all time: the full list». the Guardian (angļu), 2010-10-20. Skatīts: 2022-10-21.
  22. ↑ «The 100 Greatest Films of All Time». BFI (angļu). Skatīts: 2022-10-21.
  23. ↑ «Mulholland Drive tops BBC Culture greatest film poll». 2016. gada 23. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. augusts. Skatīts: 2016. gada 23. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadi
David Lynch Cannes 2017.jpg
1980. gadi
1990. gadi
2000. gadi
Seriāli
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Malholanda_ceļš_(filma)&oldid=3838132"