Mančestra (angļu: Manchester) ir pilsēta (city un metropolitan borough) Anglijas ziemeļrietumos uz dienvidiem un rietumiem no Peniniem un uz ziemeļiem no Češīras līdzenuma. Mančestra kļuvusi par rūpnieciskās revolūcijas simbolu, jo XIX gadsimtā bija viena no tipiskajām "jaunajām" rūpnieciskajām pilsētām Anglijā. Pilsētas izaugsmi veicināja Liverpūles ostas tuvums un apkārtnes ogļu atradnes. Mūsdienās Mančestru dažkārt uzskata par Anglijas otro svarīgāko pilsētu un tās "ziemeļu galvaspilsētu". Tā ir liels izglītības, zinātnes un mākslas centrs.
Pilsētās tiesības (town) Mančestra ieguva 1301. gadā, tomēr līdz 18. gadsimta beigām pilsētas nozīme bija visai neliela. 19. gadsimtā Mančestra strauji attīstījās un kļuva par vienu no lielākajiem tekstilrūpniecības centriem pasaulē. 1825. gadā no Mančestras uz Liverpūli tika ierīkota pasaulē pirmā pasažieru dzelzceļa līnija. 19. gadsimtā Mančestra tika uzskatīta par vienu no vadošajām pilsētām pasaulē. Tika teikts: "Kas šodien notiek Mančestrā, rīt notiks pasaulē." Mančestra ir viena no svarīgākajiem leiboristu, feminisma, arodkustības agrīnās attīstības centriem. Pilsētas vispasaules nozīmība turpinājās līdz 20. gadsimta sākumam. Otrā pasaules kara laikā Mančestrā ražoja kara tehniku (piemēram, bumbvedējus "Avro Lancaster"), tāpēc tā smagi cieta vācu aviācijas uzlidojumos. 1996. gada 15. jūnijāIRA pilsētas centrā uzspridzināja 1,5 tonnas smagu bumbu, kas bija ievietota kravas mašīnā. Tika ievainoti 200 cilvēki un nodarīti būtiski postījumi.