Manikuagānas ūdenskrātuve
Manikuagānas ūdenskrātuve | |
---|---|
Ūdenskrātuves fotogrāfija no kosmosa (ziemeļi apakšā pa labi) | |
Atrodas |
Kanāda Kvebeka |
Koordinātas | 51°08′N 68°45′W / 51.133°N 68.750°WKoordinātas: 51°08′N 68°45′W / 51.133°N 68.750°W |
Platība | 1942 km2 |
Vidējais dziļums | 85 m |
Lielākais dziļums | 350 m |
Tilpums | 137,9 km3 |
Augstums v.j.l. | 342—359 m |
Izteka | Manikuagāna |
Sateces baseins | 29 241 km2 |
Salas | Renē Levasēra sala |
Manikuagānas ūdenskrātuve Vikikrātuvē |
Manikuagānas ūdenskrātuve (franču: Réservoir Manicouagan) ir ūdenskrātuve Kanādā, izbūvēta Manikuagānas upes baseinā. Pēc tilpuma piektā lielākā ūdenskrātuve pasaulē. Administratīvi ietilpst Kvebeka provincē. Izbūvēta Manikuagānas hidroelektrostaciju virknes darbināšanai. Ūdenskrātuve aizpilda Manikuagānas upes ieleju 55 km garumā un Manikuagānas triecienkrāteri, veidojot riņķveida ūdenstilpi ar Renē Levasēra salu centrā.
Ūdenskrātuves Deniela Džonsona aizsprosts (nosaukts par godu Kvebekas tā laika premjerministram) uzbūvēts laika posmā no 1959. līdz 1968. gadam. Ūdenskrātuves aizpildīšana uzsākta 1962. gadā, aizpildot sākumā upes ieleju, bet pēc tām Mušalagana ezeru triecienkrātera rietumdaļā un Manikugāna ezeru austrumdaļā. Ūdenskrātuves aizpildīšanas rezultātā izveidojās Renē Levasēra sala, kas pēc platības (2020 km²) ir lielāka, nekā to ietverošā ūdenskrātuve.
Hidroelektrostacijas pirmā kārta (Manic-5) tika nodota ekspluatācijā 1971. gadā, bet otrā kārta (Manic-5-PA) — 1990. gadā. Kopējā jauda ir 2,66 MW.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Manikuagānas ūdenskrātuve.