Marģeris Līdaka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marģeris Līdaka
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 14. maijā
Valsts karogs: Latvija Stelpes pagasts, Latvija
Miris 2003. gada 19. augustā (75 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija

Marģeris Līdaka (dzimis 1928. gada 14. maijā, miris 2003. gada 19. augustā)[1] bija latviešu ķīmiķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1951. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti.[1][2] Pēc tam sācis strādāt trešajā Rīgas ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā par inženieri un laboratorijas vadītāju.[1] 1958. gadā kļuvis par Latvijas Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītāju, to vadījis līdz 1998. gadam, piecus gadus (1964—1971) Līdaka bijis arī institūta direktora vietnieks.[1] Laikā no 1990. līdz 1998. gadam vadījis Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas un bioloģijas zinātņu nodaļu.[1] Laikā no 1976. līdz 1992. gadam bijis galvenais redaktors laikrakstā Экспериментальная и клиническая фармакотерапия (Eksperimental'naja i kliničeskaja farmakoterapija).[1][3]

Līdaka tiek uzskatīts par vienu no medicīniskās ķīmijas un sintētisko zāļu tehnoloģijas pamatlicējiem Latvijā.[1] Viņš ir bijis viens no dažādu pretvēža preparātu izstrādātājiem, tai skaitā imifosa, ftorafūra, nifurona, ginihina (hinifurils) un liofura. Ir publicējis vairāk nekā 400 zinātniskos rakstus.[1]

1976. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.[1] Tāpat saņēmis vairākus apbalvojumus un medaļas, tai skaitā 1998. gadā ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 112.—113. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. «Margeris LIDAKA». LZA. Skatīts: 2013. gada 4. jūlijā.
  3. «Marģeris LĪDAKA». LZA. Skatīts: 2013. gada 4. jūlijā.