Marsels Paņols

Vikipēdijas lapa
Marsels Paņols 1948. gadā.

Marsels Paņols (franču: Marcel Pagnol, izrunā: [maʁsɛl paɲɔl], dzimis 1895. gada 28. februārī Obaņā (netālu no Marseļas), miris 1974. gada 18. aprīlī Parīzē) bija franču rakstnieks un režisors. 1946. gadā viņš kļuva par pirmo režisoru, kas tika ievēlēts par Franču akadēmijas locekli. Paņols arī saņēmis Francijas Goda Leģiona ordeni. Latviešu valodā tulkoti Paņola autobiogrāfiskie romāni "Mana tēva slava" (La Gloire de mon père, 1957), "Manas mātes pils" (Le Château de ma mère, 1957) un "Noslēpumu laiks" (Le Temps des secrets, 1959), kas saīsinātā veidā izdoti grāmatā "Marsela bērnība" (Rīga: Liesma, 1969, tulk. Milda Grīnfelde), kā arī Paņola un Pola Nivuā kopdarbs "Slavas tirgotāji" (Les Marchands de gloire, 1925; Rīga: Kultūras balss, 1928, tulk. K. Freinbergs).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paņols dzimis Obaņā skolotāja Žozefa Paņola un skolotājas Ogistīnas Lanso ģimenē. Paņols studēja Montpeljē Universitātē, kur ieguva skolotāja diplomu; paralēli skolotāja darbam viņš rakstīja. No 1914.-1917. gadam (kā arī vēlāk 1940. gadā) Paņols dienēja Francijas armijā. 1916. gadā viņā apprecējās ar Simonu Kolēnu. Pēc Pirmā pasaules kara beigām tika izdots viņa romāns Pirouettes (1921). 1922. gadā viņš devās strādāt uz Parīzi, kur tika uzvesta viņa un Pola Nivuā (Paul Nivoix) luga Les Marchands de gloire (1925), kas savas tematikas dēļ (iedzīvošanās kara laikā) neguva plašu publikas atsaucību (šo lugu uzvedis arī Konstantīns Staņislavskis Maskavas Dailes teātrī). Popularitāti toties ieguva viņa lugas Jazz (1926) un Topaze (uzvesta 1928. gadā); pēdējā tika uzvesta arī Brodvejā. Publikas atsaucību guva arī "Marseļas triloģija" — komēdijas Marius (1929), Fanny (1931) un César (1936). Pēc lugas Fanny Brodvejā tika uzvests mūzikls ar tādu pašu nosaukumu, bet vēlāk arī filma.

1933. gadā Paņols nodibināja kinostudiju un kļuva par režisoru. Paņols rakstīja arī teorētiskus apcerējumus par kino (1934. gadā viņš izveidoja arī žurnālu Les Cahiers du Film).

1945. gadā Paņols apprecēja Žaklīnu Buvjē; viņiem bija divi bērni. Paņols nomira 1974. gada 18. aprīlī Parīzē.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan Paņola literāro darbu, gan filmu tematika saistās ar Franciju, īpaši Provansu (nozīmīgs izņēmums ir traģēdija Judas). Savos darbos, īpaši lugās, viņš blakus klasiskajai franču valodai nereti izmanto Marseļai raksturīgo akcentu. Paņols aizstāvēja skaņu filmu ienākšanu kino.

Par nozīmīgiem Paņola darbiem uzskata viņa autobiogrāfiskos romānus, kam raksturīgs izteiksmīgs un precīzs personāžu un darbības vides tēlojums, neuzmācīga morāle, kā arī asprātīga valoda.

Bibliogrāfija (nepilnīga)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Les Marchands de gloire (1925, luga)
  • Jazz (1926, luga)
  • Topaze (1930, luga)
  • Marius (1930, luga)
  • Fanny (1932, luga)
  • César (1936, luga)
  • La Gloire de mon père un Le château de ma mère (1957, autobiogrāfijas)
  • Le Temps des secrets (1959, autobiogrāfija)
  • L'Eau des collines (Jean de Florette un Manon des sources) (1964, romāni)
  • Le Temps des amours (1977, autobiogrāfija)
  • Le Secret du masque de fer (1965, eseja)

Filmogrāfija (nepilnīga)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jofroi (1933)
  • Angèle (1934
  • Merlusse (1935)
  • Cigalon (1935)
  • Topaze (1936), pirmā versija
  • César (1936)
  • Regain (1937)
  • Le Schpountz (1938)
  • La Femme du boulanger (1938)
  • La Fille du puisatier (1940)
  • La Prière aux étoiles (1941, nepabeigta)
  • Naïs (1945)
  • La Belle meunière (1948, krāsu filma)
  • Topaze (1951), otrā versija
  • Manon des sources (1952)
  • Les Lettres de mon moulin (1954)

Official Website[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]