Pāriet uz saturu

Melnā gulbja teorija

Vikipēdijas lapa

Melnā Gulbja teorija ir metafora, kas apraksta notikumu, kas nāk kā pārsteigums, un kam ir liela ietekme. Teorijas nosaukums balstīts uz senu tautas parunu, ka melni gulbji neeksistē. Tā domāja eiropieši, pirms uzzināja, ka melni gulbji tomēr eksistē — tos atklāja 18. gadsimtā Austrālijā.[1] Šo metaforu ieviesa statistiķis un riska analītiķis Nasims Nikolass Talebs, kas ir grāmatas "Melnais Gulbis: ļoti neiespējamā ietekme" (angļu: The Black Swan: The Impact of the Highly Improbable) autors. Grāmatā analizētas nejaušas parādības un sabiedrības nespēja precīzi saprast un novērtēt šīs parādības. 

Melnā Gulbja teorijas notikumiem atbilstoši kritēriji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nasims Nikolass Talebs izvirzīja kritērijus, pēc kuriem notikumus var saukt par Melnā Gulbja teorijai atbilstošiem: 

  • Notikums nav prognozēts, tas nāk kā pārsteigums (arī ekspertam), 
  • Notikumam ir būtiskas sekas, plaši jūtama tā ietekme, 
  • Pat ja notikums nav paredzēts, pēc tam notikumam var rast racionālu skaidrojumu, it kā notikums būtu gaidīts.

No autora viedokļa gandrīz visi nozīmīgie zinātniskie atklājumi, vēsturiskie un politiskie notikumi, sasniegumi mākslā un kultūrā — tie iederas Melnā Gulbja teorijā. Kā piemēri tiek minēti interneta attīstība un ieviešana, Pirmais pasaules karš, Padomju Savienības sabrukums un 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV. Talebs savā darbā raksta, ka cilvēce nespēj veiksmīgi prognozēt savu nākotni. Bet cilvēces pārliecība par savām zināšanām apsteidz šīs zināšanas, radot pārmērīgas pašpārliecības fenomenu.[2]

  1. «The Black Swan: The Impact of the Highly Improbable». nytimes.com.
  2. «Чёрные лебеди и биржа». economics.hse.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 22. augustā.