Melnie graudi
Melnie graudi jeb vilkazobi[1] (latīņu: Claviceps purpurea) ir uz graudzālēm, visbiežāk rudziem, parazitējoša sēne, kas to ziedos veido blīvus sēņotnes savijumus — sklerocijus. Pavasarī uz tiem attīstās augļķermeņi ar sporām. Vējš sporas aiznes uz graudzāļu auglenīcām, kur attīstās balta sēklotne ar sīkām konīdijām un izdalās lipīgs, salds šķidrums — „medus rasa”. Kukaiņi sūc šķidrumu un pārnes konīdijas, tā inficējot rudzus vai citas graudzāles. Sēņu infekciju un sklerociju attīstību sekmē mitrs, silts laiks un ilgstošs rudzu ziedēšanas periods. Inficētās auglenīcās attīstās melnie graudi — sēnes sklerociji, kuri sasniedz līdz 3 cm garumu un 3—6 mm diametru. Melnie graudi sastopami mitros rudzu laukos, kur izmanto sējai nekodinātus graudus.
Melnie graudi satur daudzus indīgus alkaloīdus — lizergīnskābes atvasinājumus, tādēļ maize, kas cepta no melnos graudus saturošiem miltiem, izraisa smagu saindēšanos, ko sauc par ergotismu (viduslaikos to dēvēja par "svētā Antonija uguni").
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vilkazobi» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2024. gada 2. jūnijā.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |