Mesines līcis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mesines līča satelītuzņēmums

Mesines līcis, arī Mesiniks (grieķu: Μεσσηνιακός κόλπος), ir Jonijas jūras līcis Peloponēsas pussalas austrumu piekrastē, kas atdala Mesēnijas pussalu no Mani pussalas. Līcis apskalo Mesēnijas dienvidus un Mani pussalas dienvidrietumu piekrasti. Līča rietumos atrodas Venetiko sala, bet dienvidaustrumos līcis robežojas ar Tenara ragu. Rietumu piekraste ir zema un to klāj auglīgas lauksaimniecības zemes, kas ir daļa no Pamisas līdzenuma. Austrumu piekrasti veido Taigeta dienvidu nogāzes, diezgan klinšainas un nepiemērotas kāpšanai, daudzās vietās ar stāvām jūrā izvirzītām kraujām. Apdzīvotu vietu tur ir maz.

Ziemeļu daļa ir samērā blīvi apdzīvota ar Kalames un Mesines pilsētām. Rietumu daļā ir daudz smilšu pludmaļu, kas piesaista tūristus. Līča ziemeļaustrumos ir liela ostas pilsēta, Kalame, netālu no kuras līcī ietek Pamisas upe. Līča piekrastē ir izvietojušies daudzi piejūras kūrorti.

Gar līča austrumu piekrasti iet ceļš Kalame — Areopole. Līča ziemeļos atrodas nacionālais ceļš 82, bet gar rietumu piekrasti iet ceļš KoroniRizomila.

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas gar līci:

  • Korona (rietumos)
  • Longa (rietumos)
  • Petalīdija (ziemeļrietumi)
  • Mesini (ziemeļrietumi)
  • Kalame (ziemeļrietumi)
  • Kardamili (austrumi)
  • Stupa (austrumi)
  • Aja Nikolaosa (austrumi)
  • Trahila (dienvidaustrumi)
  • Areopole (dienvidaustrumi)
  • Pirgosdiru (dienvidaustrumi)
  • Gerolimena (dienvidaustrumi)