Blīvums

Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu. Fizikā blīvumu parasti apzīmē ar grieķu burtu ρ (ro). SI sistēmā blīvuma pamatmērvienība ir kg/m³. Vēl lieto arī vienības kg/l, g/ml un g/cm³.

Vielas blīvums ir atkarīgs no temperatūras: paaugstinoties temperatūrai, parasti blīvums samazinās. Tas ir saistīts ar termisko izplešanos, kad, nemainoties masai, palielinās tilpums.

Porainām un pulverveida (gabalveida) cietvielām izšķir:

• Vielas blīvums — sausas vielas tilpuma vienības masa (bez porām un tukšumiem). Vienas un tās pašas vielas dažādām kristāliskajām fāzēm gan var būt atšķirīgi blīvumi. Parasti ar blīvumu kādai vielai saprot tieši šo.
• Materiāla blīvums (materiāla tilpummasa) — sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (kopā ar porām un tukšumiem).
• Materiāla bēruma blīvums — dispersu materiālu masas attiecība pret bēruma tilpumu (kopā ar starpgraudu tukšumiem). Šo lieto, lai iemērītu beramas vielas pēc tilpuma. Šis parasti ir mazāks par materiāla blīvumu, jo materiāla blīvums raksturo tikai atsevišķus porainos materiāla gabalus, bet ne starpgraudu tukšumus starp tiem.

Gabalveida materiālu blīvums ir atkarīgs no to mitruma. Daudzi pulverveida materiāli no gaisa spēj adsorbēt ievērojamu daudzumu ūdens, kas palielina blīvumu.

Dažu vielu blīvumi
Viela	Blīvums (kg/m3)
Sauss gaiss (20 °C)	1,205
Mitrs gaiss (0 °C)	1,194[nepieciešama atsauce]
Korķis	220—260
Benzīns	700—750
Sausa priede	520
Sauss bērzs	650
Ūdens	1000
Asinis	1060
Granīts	2600
Dimants	3400—3600
Dzelzs	7874
Dzīvsudrabs (0 °C)	13 595
Platīna-Irīdija sakausējums	21 500
Svins	11 400
Tērauds	7900

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blīvums.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)