Blīvums
Blīvums ir fizikāla ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu. Fizikā blīvumu parasti apzīmē ar grieķu burtu ρ (ro). SI sistēmā blīvuma pamatmērvienība ir kg/m3. Vēl lieto arī vienības kg/l, g/ml un g/cm3.
Vielas blīvums ir atkarīgs no temperatūras: paaugstinoties temperatūrai, parasti blīvums samazinās. Tas ir saistīts ar termisko izplešanos, kad, nemainoties masai, palielinās tilpums.
Porainām un pulverveida (gabalveida) cietvielām izšķir:
- Vielas blīvums — sausas vielas tilpuma vienības masa (bez porām un tukšumiem). Vienas un tās pašas vielas dažādām kristāliskajām fāzēm gan var būt atšķirīgi blīvumi. Parasti ar blīvumu kādai vielai saprot tieši šo.
- Materiāla blīvums (materiāla tilpummasa) — sausa materiāla tilpuma vienības masa dabiskā stāvoklī (kopā ar porām un tukšumiem).
- Materiāla bēruma blīvums — dispersu materiālu masas attiecība pret bēruma tilpumu (kopā ar starpgraudu tukšumiem). Šo lieto, lai iemērītu beramas vielas pēc tilpuma. Šis parasti ir mazāks par materiāla blīvumu, jo materiāla blīvums raksturo tikai atsevišķus porainos materiāla gabalus, bet ne starpgraudu tukšumus starp tiem.
Gabalveida materiālu blīvums ir atkarīgs no to mitruma. Daudzi pulverveida materiāli no gaisa spēj adsorbēt ievērojamu daudzumu ūdens, kas palielina blīvumu.
| Dažu vielu blīvumi | |
|---|---|
| Viela | Blīvums (kg/m3) |
| Sauss gaiss (20 °C) | 1,205 |
| Mitrs gaiss (0 °C) | 1,194[nepieciešama atsauce] |
| Korķis | 220—260 |
| Benzīns | 700—750 |
| Sausa priede | 520 |
| Sauss bērzs | 650 |
| Ūdens | 1000 |
| Asinis | 1060 |
| Granīts | 2600 |
| Dimants | 3400—3600 |
| Dzelzs | 7874 |
| Dzīvsudrabs (0 °C) | 13 595 |
| Platīna-Irīdija sakausējums | 21 500 |
| Svins | 11 400 |
| Tērauds | 7900 |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Blīvums.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|