Micēlijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sēņotne

Micēlijs (no sengrieķu: μύκης (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē. Tas ir smalks tīklveida veidojums, veidots no ļoti smalkām pavedienveida hifām, kas izplešas tālu prom no sēnes augļķermeņa. Micēlijs var būt vienšūnas jeb rizomicēlijs (zemākajām sēnēm) vai daudzšūnu (augstākajām sēnēm). Sēņotne kalpo gan kā barības uzsūcējs, gan arī priekš veģetatīvās vairošanās. Primitīvākajām sēnēm micēlija var arī nebūt. Sēņu organisms galvenokārt attīstās no sporām, kas labvēlīgos apstākļos izdīgst un izveido sēņotni.

Izejot no centra, sēņotne sazarojas radiāli ar daudziem atzarojumiem. Labvēlīgos apstākļos jebkurā vietā virs sēņotnes var izveidoties jauni augļķermeņi. Nelabvēlīgos apstākļos barības vielu trūkuma vai pārmērīga sausuma dēļ sēnes virszemes daļa neattīstās un daļēji sāk atmirt arī sēņotne. Vispirms sāk atmirt centrā esošā sēņotne, pamazām virzoties uz malu. Reizēm gadās, ka sēņotne atmirst radiāli ļoti vienmērīgi, un dzīvotspējīga sēņotne paliek tikai ārējā malā. Šādos gadījumos, iestājoties labvēlīgiem apstākļiem, sēņotne izveido augļķermeņus, kas sakārtoti gredzenveida aplī. Visbiežāk šādus „gredzenus” veido lauka atmatene. Gredzenu lielums var būt dažāds, parasti 2—3 metri diametrā, bet reizēm var sasniegt vairākus desmitus metru.