Micēlijs


Micēlijs (no sengrieķu: μύκης (múkēs) — 'sēne') jeb sēņotne ir sēņu organisma paslēptā daļa, kas var atrasties zem sūnām, koku mizas, vai vienkārši zemē. Tas ir smalks tīklveida veidojums, veidots no ļoti smalkām pavedienveida hifām, kas izplešas tālu prom no sēnes augļķermeņa. Micēlijs var būt vienšūnas jeb rizomicēlijs (zemākajām sēnēm) vai daudzšūnu (augstākajām sēnēm). Sēņotne veic gan barības uzsūkšanu, gan veģetatīvo vairošanos. Primitīvākajām sēnēm micēlija var arī nebūt. Sēņu organisms galvenokārt attīstās no sporām, kas labvēlīgos apstākļos izdīgst un izveido sēņotni.
Izejot no centra, sēņotne sazarojas radiāli ar daudziem atzarojumiem. Labvēlīgos apstākļos jebkurā vietā virs sēņotnes var izveidoties jauni augļķermeņi. Nelabvēlīgos apstākļos barības vielu trūkuma vai pārmērīga sausuma dēļ sēnes virszemes daļa neattīstās un daļēji sāk atmirt arī sēņotne. Vispirms sāk atmirt centrā esošā sēņotne, pamazām virzoties uz malu. Reizēm gadās, ka sēņotne atmirst radiāli ļoti vienmērīgi, un dzīvotspējīga sēņotne paliek tikai ārējā malā. Šādos gadījumos, iestājoties labvēlīgiem apstākļiem, sēņotne izveido augļķermeņus, kas sakārtoti gredzenveida aplī. Visbiežāk šādus „gredzenus” veido lauka atmatene. Gredzenu lielums var būt dažāds, parasti 2—3 metri diametrā, bet reizēm var sasniegt vairākus desmitus metru.
Pielietošana
[labot | labot pirmkodu]Pēdējos gados micēlijs ir kļuvis par nozīmīgu biomateriālu, jo to var izaudzēt no lauksaimniecības atkritumiem, un tam ir plašs praktisks pielietojums. Tā galvenais pluss un vienlaikus mīnuss ir tā bioloģiski nekaitīgā, bet salīdzinoši ātrā noārdamība.
Svarīgākās izmantošanas jomas ir:
Būvmateriāli
[labot | labot pirmkodu]Micēliju audzē veidnēs kopā ar salmiem, kaņepju spaļiem vai zāģu skaidām. Kad tas ir pilnībā izaudzis, materiālu izžāvē, apturot augšanu. No tā veido vieglas izolācijas plāksnes, skaņu absorbējošus paneļus, dekoratīvus interjera elementus un pagaidām eksperimentālas būvkonstrukcijas.
Micēlija iepakojums var aizstāt putuplastu un pēc lietošanas to var kompostēt.
Tekstilizstrādājumi un ādas aizstājēji
[labot | labot pirmkodu]No micēlija veido elastīgu materiālu, kas līdzinās ādai, izmantojot to ādai raksturīgajos veidos. Šāds materiāls var samazināt dzīvnieku ādas un sintētisko materiālu izmantošanu. Tāpat mēbeļu dizainā micēlija materiālus izmanto lampu abažūriem, krēsliem, galdu elementiem, dekoratīviem priekšmetiem.
Lauksaimniecība
[labot | labot pirmkodu]Micēlijs gan mākslīgi papildinātā, gan dabiski ieviestā formā palīdz uzlabot augsnes struktūru, veido simbiozi ar augu saknēm (mikorizu), uzlabo ūdens un minerālvielu uzņemšanu, samazina nepieciešamību pēc mēslojuma noteiktām kultūrām.
Vides attīrīšana
[labot | labot pirmkodu]Procesu, ko sauc par mikoremediāciju, izmanto micēliju piesārņojuma mazināšanai. Tas spēj palīdzēt noārdīt naftas produktus, pesticīdus, dažus rūpnieciskos piesārņotājus un dažas organiskās ķīmiskās vielas.
Dažos gadījumos micēlijs, tāpat kā sēņu augļķermeņi, var arī saistīt smagos metālus, lai gan tas tos neiznīcina.
Micēlija struktūra darbojas kā dabisks filtrs, kas spēj aizturēt nogulsnes, samazināt dažu baktēriju daudzumu un uzlabot lietus ūdens attīrīšanu.
Pārtikas ražošana
[labot | labot pirmkodu]Micēliju izmanto sēņu augļķermeņu audzēšanai, fermentācijas procesos un alternatīvu olbaltumvielu ražošanā. No dažu sēņu micēlija iegūst augstvērtīgas olbaltumvielas, ko izmanto gaļas aizstājējos.
Medicīna un farmācija
[labot | labot pirmkodu]Daudzas ārstnieciskas vielas iegūst no sēnēm un to micēlija, tai skaitā antibiotikas, imūnsistēmu ietekmējošus savienojumus un enzīmus biotehnoloģijām.
Galvenās priekšrocības
[labot | labot pirmkodu]- Strauji aug no lētiem organiskajiem atlikumiem.
- Bioloģiski noārdāms un kompostējams.
- Nepieciešams salīdzinoši maz enerģijas, salīdzinot ar daudzu tradicionālu materiālu ražošanu.
- To var audzēt dažādās formās, izmantojot veidnes.
Ierobežojumi
[labot | labot pirmkodu]Micēlija materiāli bieži nevar pilnvērtīgi aizstāt tradicionālos materiālus. Tie parasti:
- ir mazāk izturīgi pret ilgstošu mitrumu, ja nav īpaši apstrādāti,
- nav tik mehāniski izturīgi kā standarta celtniecības materiāli,
- prasa kontrolētus audzēšanas apstākļus un kvalitātes kontroli.
Tāpēc pašlaik micēliju visbiežāk izmanto īslaicīgā iepakojumā, izolācijā, dizaina priekšmetos un tekstilizstrādājumos, savukārt būvniecībā tas vēl galvenokārt tiek izmantots specializētos vai eksperimentālos risinājumos.
| Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |