Miega vārpsta

Vikipēdijas lapa
Miega vārpsta un K-komplekss elektroencefalogrammā

Miega vārpsta ir neironu svārstību izvirdumi, kas redzami EEG un notiek NREM 2 miega posma laikā. Tā sastāv no 12 līdz 14 Hz frekvences viļņiem, kas ilgst vismaz 0.5 sekundes.[1][2] Miega vārpstas tiek ģenerētas talāma retikulārajā kodolā.

Funkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miega vārpstas (dēvē arī par "sigma joslām" vai "sigma viļņiem") ir periods, kad smadzenes aiztur procesus, kas saglabā gulētāju mierīgā stāvoklī. Kopā ar K-kompleksiem tās raksturo NREM 2 miega posmu un norāda uz tā sākumu. Tās bieži ir smailas abos galos un novērojamas frontālajos un centrālajos smadzeņu apvidos. Tās var vai nevar būt sinhronas, taču tām vajadzētu būt simetriskām un abpusējām.

Miega vārpstas novērojamas smadzenēs kā aktivitātes izvirdums, kam uzreiz seko muskuļu raustīšanās. Pētnieki domā, ka smadzenes, it īpaši jauniešiem, mācās, kuri nervi kontrolē attiecīgos muskuļus miega laikā.[3]

Pierādīts, ka miega vārpstas, kas rodas talāmā, palīdz saglabāt miegu traucējošu skaņu klātbūtnē. Atrasta korelācija starp smadzeņu viļņu aktivitātes apjomu talāma apvidū un gulētāja spēju saglabāt mieru. Mijiedarbība starp talāma un garozas neironiem izraisa miega vārpstas.

Bez tam tika konstatēts, ka miega vārpstu aktivitāte ir saistīta ar jaunas informācijas integrāciju esošajās zināšanās,[4] kā arī ar motivēto atcerēšanos un aizmiršanu (vārpstas ātrā miega laikā).[5]

Traucējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēkiem ar psihes slimībās ir novēroti miega vārpstu traucējumi un pat iztrūkums. Šizofrēnijas slimniekiem NREM miega posmā lēno un ātro miega vārpstu struktūra ir mainīta.[6] Miega vārpstu iztrūkums ir arī iezīme retas iedzimtas, ģimenes letālā bezmiega, slimības gadījumos.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Rechtschaffen, A.; Kales, A. (1968). A Manual of Standardized Terminology, Techniques and Scoring System For Sleep Stages of Human Subjects. US Dept of Health, Education, and Welfare; National Institutes of Health.
  2. De Gennaro, L.; Ferrara, M. (2003). Sleep spindles: an overview. Sleep medicine reviews, 7(5), 423—440
  3. To sleep, perchance to twitch
  4. Tamminen, J.; Payne, J.D.; Stickgold, R.; Wamsley, E.J.; Gareth Gaskell, M. (2010). Sleep spindle activity is associated with the integration of new memories and existing knowledge. The Journal of Neuroscience, 30(43), 14356—60
  5. Saletin, J.M.; Goldstein, A.N.; Walker, M.P (2011). The Role of Sleep in Directed Forgetting and Remembering of Human memories. Cerebral Cortex, 21, 2534—2541
  6. Ferrarelli, F.; Huber, R.; Peterson, M.J.; Massimini, M.; Murphy, M.; Riedner, B.A.; Watson, A.; Bria, P.; Tononi, G. (2007). Reduced Sleep Spindle Activity in Schizophrenia Patients. The American Journal of Psychiatry, 164, A62
  7. Niedermeyer E, Ribiero M. Considerations of nonconvulsive status epilepticus. Clin Electroencephalogr 2000; 31: 192-195.