Šizofrēnija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šizofrēnijas slimnieka pašportrets, kurā attēlotas viņa uztvertās šizofrēnijas izraisītās sajūtas

Šizofrēnija (grieķu: schizein - skaldīt; phrēn - dvēsele, prāts) ir slimība, kad slimniekam parādās garīgi traucējumi un zūd apkārtējās pasaules realitātes uztvere. Tā bieži izpaužas kā halucināciju parādīšanās, paranoja, iracionālu uzskatu paušana un nesakarīga runāšana - tā saucamā shizofāzija.[1]

Diagnoze pacientam tiek noteikta tikai pēc viņa paša teiktā, vai novērojot viņa uzvedību. Pagaidām neeksistē nekādas objektīvas vai zinātniskas slimības noteikšanas metodes, piemēram, laboratorijas izmeklējumi.[2]

Šizofrēnijai raksturīgās īpašības ir:

  1. psihes šķelšanās, kas izpaužas kā labs intelekts, bet tas ir tikai formāls (traucējumi mēdz būt emociju un gribas sfērā);
  2. norobežošanās no apkārtējās pasaules un autisms;
  3. emociju maiņa, cilvēkam parādās citas intereses vai zūd intereses — tās ir atrautas no apkārtējās pasaules;
  4. domāšanas procesa izmaiņas gan pēc formas, gan pēc satura.

Vairums šizofrēnijas slimnieku nespēj iekļauties apkārtējā vidē un piedzīvo būtiskas sociālās problēmas, piemēram, ilgtermiņa bezdarbu, nabadzību un pat kļūst par bezpajumtniekiem.[3] Slimniekiem bieži novērojami cita veida sekundāri garīgi traucējumi: ģeneralizēta trauksme, klīniskā depresija un narkomānija.[4] Aptuveni 5% beidz dzīvi, izdarot pašnāvību.[5]

20% slimnieku tā būtiski neietekmē dzīves kvalitāti, daži no tās laika gaitā izārstējas.[2]

Simptomātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šizofrēnijai raksturīgi t.s. pozitīvie un negatīvie simptomi. Pozitīvie simptomi parādās pirmie un tie parasti nav sastopami normālā populācijā.

Pozitīvie simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Halucinācijas - piemēram, cilvēks apgalvo, ka viņam kāds vēl ļaunu (paranoja), teiksim, vajā mafija vai kāda starptautiska organizācija, tāpēc spiests aizsargāties un slēpties. Viņš var dzirdēt neesošas balsis gan sevī, gan no ārienes. Tās var būt glaimojošas un draudošas.
  • Dīvaina uzvedība.
  • Nesakarīga runāšana.

Negatīvie simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alogija - nespēja izteikties vai nabadzīga valoda.
  • Uzmanības traucējumi.
  • Afektīvie traucējumi - neizrāda emocijas par apkārt notiekošo, nereti samazināta empātija pret apkārtējiem cilvēkiem.

Etioloģija un patoģenēze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šizofrēnijas etioloģija nav noskaidrota. Pēc pašreizējo pētījumu datiem uzskata, ka nozīme varētu būt sekojošiem faktoriem:

  1. Pārmantojamība (ģenētiskais faktors) - jo tuvāka kādai personai radniecība ar šizofrēnijas slimnieku, jo lielāks risks saslimt. Šizofrēnijas saslimstības risks starp pacienta tuvākajiem radiem (bērni, brāļi, māsas) ir aptuveni 10%. Bet šizofrēnija var parādīties sporādiski, ģimenēs, kurās nekad nebija šizofrēnija.
  2. Neirobioloģiskais pamats - pati izplatītākā teorija ir dopamīna hipotēze. Smadzenēs notiek dopamīnerģiskas sistēmas hiperaktivitāte. Dopamīna hipotēze balstījās uz antipsihotisko medikamentu efektivitāti ārstējot psihozes (bloķē dopamīna receptorus) un dažādu medikamentu (kokaīns, amfetamīns, marihuāna) spējām provocēt šizofrēnijai līdzīgus simptomus. Pēcnāves smadzeņu pētījumi pierāda, ka pacientiem slimiem ar šizofrēniju ir lielāks dopamīnu receptoru skaits specifiskos subkortikālos kodolos, nekā veseliem cilvēkiem.
  3. Psihosociālie faktori. Pirms šizofrēnijas, manifestācijas periodā, slimnieka dzīvē notiek svarīgākie notikumi. Emocionāli iespaidi, piemēram, kritiska radinieku attieksme pret pacientu var provocēt šizofrēnijas uzliesmojumu. Pacientiem, kuriem ir nemierīgi dzīves (ģimenes) apstākļi, palielinās recidīvu skaits.
  4. Smadzeņu bojājumi - pētījumos atklātas strukturālas un funkcionālas smadzeņu izmaiņas pieres un deniņu daivās, salīdzinot pacientus ar un bez šizofrēnijas.
Haloperidols — neiroleptiskais līdzeklis

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šizofrēnijas simptomu ārstēšanai galvenokārt izmanto neiroleptiskos līdzekļus. Tie ir īpaši efektīvi šizofrēnijas pozitīvo simptomu mazināšanai, bet mazāk efektīvi darbojas negatīvajiem simptomiem.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Shizofāzija med. - Runas sajukums. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=nesakar%C4%ABgs
  2. 2,0 2,1 American Psychiatric Association. Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders (5th izd.). Arlington : American Psychiatric Publishing. 101–05. lpp. ISBN 978-0890425558. (angliski)
  3. Foster, A; Gable, J; Buckley, J (September 2012). "Homelessness in schizophrenia.". The Psychiatric clinics of North America 35 (3): 717–34. doi:10.1016/j.psc.2012.06.010. PMID 22929875. (angliski)
  4. Buckley PF; Miller BJ; Lehrer DS; Castle DJ (March 2009). "Psychiatric comorbidities and schizophrenia". Schizophr Bull 35 (2): 383–402. doi:10.1093/schbul/sbn135. PMC 2659306. PMID 19011234. (angliski)
  5. Hor K; Taylor M (November 2010). "Suicide and schizophrenia: a systematic review of rates and risk factors". Journal of psychopharmacology (Oxford, England) 24 (4 Suppl): 81–90. doi:10.1177/1359786810385490. PMID 20923923. (angliski)
  6. Tandon R; Keshavan MS; Nasrallah HA (March 2008). "Schizophrenia, "Just the Facts": what we know in 2008 part 1: overview". Schizophrenia Research 100 (1–3): 4–19. doi:10.1016/j.schres.2008.01.022. PMID 18291627. (angliski)