Miera iela (Parīze)

Vikipēdijas lapa
Miera iela
Rue de la Paix
Miera iela
Miera iela, skatoties virzienā no Vandomas laukuma uz Operas laukumu
Karte
Pamatinformācija
Pilsēta Parīze
Apkaime Centrs, 1. un 2. apriņķis
Garums 230 m
Atklāta 1806. gadā
Miera iela Vikikrātuvē

Miera iela ​(franču: Rue de la Paix, [ʁy də la pɛ]) ir iela Parīzes centrā, 1. un 2. Parīzes apriņķī, Vandomas laukuma un Gajonas kvartālā. Sākas no Vandomas laukuma, turpinās līdz Operas laukumam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miera iela Parīzē ar Napoleona rīkojumu tika atklāta 1806. gadā bijušā kapucīnu sieviešu klostera vietā (klosteris tika nojaukts). Šis klosteris pārstāja pildīt savas funkcijas Franču revolūcijas laikā (1789—1799). To nojaucot, tika atsegtas cilvēku, kas bijuši apglabāti klostera baznīcā, mirstīgās atliekas, kuras pārveda uz Parīzes katakombām.

Šīs ielas atklāšana bija daļa no Napoleona laika projekta, kura gaitā Labā krasta Parīze tika savienota ar mazāk attīstītajām priekšpilsētām. Sākotnēji tā tika nodēvēta par Napoleona ielu, tagadējo nosaukumu tai piešķīra par godu Parīzes miera līgumam, kuru noslēdza Luijs XVIII kā Francijas karalis no vienas puses un Sestās koalīcijas valstis no otras puses.

Iela tika pabeigta Luija Filipa laikā. 1829. gadā iela tika uzstādīts gāzes apgaismojums.

19. gadsimta 60. gados Miera iela kļuva par izsmalcinātu izstrādājumu tirdzniecības vietu.

Parīzes Komūnas laikā Miera ielā notika pret Komūnu vērsta demonstrācija. 1871. gada 22. martā Nacionālās gvardes kareivji Žila Beržerē vadībā pēc tam, kad tika apšaudīti, sāka šaut pa neapbruņotajiem demonstrantiem. Gāja bojā 12 demonstranti un viens kareivis.

Žana Bero Miera ielas glezna

Uzņēmumi, kas saistīti ar Miera ielu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iela masu kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galda spēles "Monopols" franču versijā Miera iela ir visdārgākais īpašums.

Miera ielā uzņemtas filmas "Smieklīgā seja", "Paraksts: Arsēns Lipēns", "Kliente".