Parīzes Komūna (franču: Commune de Paris) bija sociālistiska un komunistiska pašpasludināta valsts, kas pastāvēja Parīzē no 1871. gada 18. marta līdz 1871. gada 28. maijam. Tā izveidojās pēc Napoleona III un Otrās Francijas impērijas sakāves Francijas—Prūsijas karā un Francijas Trešās republikas izveidošanās laikā, kad Parīze bija ielenkta. Komūna tika apspiesta tā saucamajā "La semaine sanglante" jeb Asiņainajā nedēļā, kas sākās 1871. gada 21. maijā. Parīzes Komūnai ir bijusi liela ietekme uz komunistu un marksisma idejām.
Komūnas valdība sastāvēja no ievēlētajiem pārstāvjiem, kuri lielākoties pārstāvēja strādniekus, amatniekus un kreisi noskaņotus intelektuāļus. Tās laikā tika ieviesti vairāki progresīvi pasākumi: atcelti naudas sodi strādniekiem, saīsināta darba diena, baznīca atdalīta no valsts, ieviesta bezmaksas izglītība un nodrošināta lielāka sieviešu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē.
Vienlaikus Komūna tika arī kritizēta. Daudzi laikabiedri un vēlāki vēsturnieki norādīja uz tās haotisko organizāciju un nepietiekamo vadības vienotību. Daļa lēmumu tika pieņemti spontāni, un trūka skaidras militārās stratēģijas, kas kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem tās sakāvei. Kritiķi arī uzsvēra, ka Komūna bieži vien bija vairāk ideālistiska nekā praktiska – tās sociālās reformas bija grūti īstenojamas kara un aplenkuma apstākļos.
