Milzšūnu arterīts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Medicīniskā brīdinājuma ikona
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu!
Cilvēka galvas artērijas.

Milzšūnu arterīts (temporālais arterīts, Hortona slimība) ir lielo un vidējo artēriju iekaisuma slimība.

Definīcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

The Chapel Hill Consensus konferencē definēja milzšūnu arterītu kā granulomatozu aortas un tās galveno zaru (visbiežāk miega artērijas ekstrakraniālo zaru) iekaisumu.
Bieži tiek bojāta deniņu artērija (a.temporalis superficialis). Slimība parasti sākas pēc 50 gadu vecuma. Bieži novērojama saistība ar reimatisku polimialģiju.
Aptuveni 15% pacientiem ar reimatisku polimialģiju attīstas milzšūnu arterīts, 50% pacientiem ar milzšūnu arterītu novēro reimatiskas polimialģijas simptomus.

Diagnostiskie kritēriji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā American College of Rheumatology izstrādāja kritērijus slimības diagnosticēšanai:

  • Slimības sākums pēc 50 gadu vecuma
  • Galvassāpes (jaunas sūdzības par galvassāpēm, izmaiņas esošu galvassāpju raksturā vai lokalizācijā)
  • Izmaiņas deniņu artērijā (sāpes taustot deniņu artēriju, samazināta pulsācija)
  • Palielināts eritrocītu grimšanas ātrums (>50 mm/h pēc Vestergrēna metodes)
  • Izmaiņas artērijas biopsijā ( šūnu infiltrācija vai grunulomatozs iekaisums ar daudzkodolainām milzu šūnām).

Lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešami 3 no 5 kritērijiem.

Slimības izpausmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simptomu parādīšanās mēdz būt pakāpeniska. Slimniekam parādās sūdzības par drudzi, nogurumu, nespēku un svara zudumu. Vismaz 2/3 pacientu rodas sūdzības par vieglām vai stiprām galvassāpēm. Gandrīz puse no pacientiem cieš no sāpēm žoklī un mēlē pēc košļāšanas (žokļa un mēles mijklibošana).
Redzes traucējumi bieži ir agrīna slimības izpausme. Redzes traucējumi var rasties pēkšņi bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārejošs redzes zudums var būt kā priekšvēstnesis paliekošam redzes zudumam. Paliekošu daļēju vai pilnīgu redzes zudums vienā vai abās acīs novēro 15-20% pacientu. Pilnīgi akli ar abām acīm slimnieki kļūs reti.

Ārstēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai novērstu neatgriezenisku aklumu, ārstēšana ar kortikosteroīdiem jāsāk, tiklīdz rodas aizdomas šo slimību (pat pirms diagnoze apstiprināta ar biopsiju). Steroīdi netraucē apstiprināt diagnozi ar biopsiju vēlāk, lai gan dažas izmaiņas audos var novērot pirmās ārstēšanas nedēļas beigās.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]