Misionārs

Žans Žoržs Vīberts. "Misionāra stāsts" (1883). Metropolitēna mākslas muzejs

Misionārs (no latīņu: missio — 'paka, pasūtījums') ir cilvēks, kas savā dzimtajā zemē vai citās zemēs izplata kādu reliģiju ar mērķi pievērst tai neticīgos vai citu reliģiju pārstāvjus. Parasti sastopams universālajās vispasaules reliģijās, un nav izplatīts nacionālajās reliģijās. Tiek nodalīta "ārējā" misija (citās valstīs) un "iekšējā" misija (starp neticīgajiem viņu pašu kanoniskajā teritorijā). Misionāru darbs dažkārt ir atšķirīgs no prozelītisma, tomēr nav skaidras atšķirības starp misionāru darbu un prozelītismu. Mēdz notikt, ka tie, kurus misionāri cenšas pievērst savai ticībai, šos mēģinājumus noraida, un dažreiz mēdz pat nogalināt tos, kas pie viņiem nākuši ar šādiem nolūkiem. Tā tas notika ar pieciem protestantu misionāriem no ASV 1956. gadā, kad tie mēģināja pievērst protestantismam vaorani cilts indiāņus Ekvadoras Amazones baseinā. Līdzīga traģēdija notika XIX gadsimta 30. gadu beigās Eromangas salā Jaunhebridu salās (tagad Vanuatu daļa), kad vietējie iedzīvotāji nogalināja misionārus un pēc tam apēda viņu līķus.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Misionārs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)