Mohavkīts

Pulēts 82 gramu mohavkīta tīrradnis

Mohavkīta tīrradnis

Mohavkīts (angļu: Mohawkite) ir rets iezis, kas sastāv no arsēna, sudraba, niķeļa, skutterudīta un vara ar formulu Cu₃As līdz Cu₆As maisījuma, un vistīrākais materiāls parasti ticis atrasts baltā kvarca masā. Tam ir 3—3,5 cietība un metālisks spīdums. Tas ir nosaukts pēc Mohavkas raktuves, kur tas sākotnēji tika atrasts. Krāsas svārstās no misiņa-dzeltenas līdz metāliski pelēkai, un dažreiz tam ir zila vai zaļgana virsma. Šīs krāsas nāk no tā divām galvenajām sastāvdaļām — ar arsēnu bagātajiem vara minerāliem algodonīta un domeikīta. Tā krāsa var atgādināt pirotītu, taču atšķirībā no pirotīta mohavkīts nav magnētisks.

Etimoloģija un izcelsme

Tiek uzskatīts, ka mohavkīts ir atrodams tikai Mohavkas vara raktuvēs, kas atrodas Mičiganas Kīveno pussalā. Mohavkas raktuvēs tas pirmo reizi tika atklāts 1900. gada janvārī netālu no 1. šahtas, kad tika pārgriezta vara rūdas dzīsla. Šīs rūdas paraugi tika nosūtīti Džordžam Kēnigam no Mičiganas Raktuvju koledžas analīzei. Tika uzskatīts, ka rūda ir pilnīgi jauns minerāls, un Kēnigs to nosauca par mohavkītu. Materiāla atkārtota analīze 1971. gadā atklāja, ka tas ir tuvu vara un niķeļa arsenīdu maisījums, un mohavkīta nosaukums vairs netika atzīts kā īpašs minerāls.

Lietojumi

Mohavkītu, kas ir vara rūda, izmanto vara iegūšanai. Tomēr, kad varš tiek iegūts, tas ir toksisks tajā esošā arsēna daudzuma dēļ. Mohavkīts, it īpaši, ja tas satur kvarcu, tiek izmantots rotaslietās tā izskata dēļ.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mohavkīts.
• Mohavkīts Minerālu datos