Monopolistiskā konkurence

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Monopolistiskā konkurence ir tirgus ar daudziem pārdevējiem, kuri piedāvā līdzīgas, bet ne identiskas preces.[1]

Šai konkurences tirgus situācijai var izdalīt vairākas īpatnības:[1]

  1. vienlaikus var darboties daudzas firmas, arī pavisam mazas firmas;
  2. nav ierobežojumu jaunu firmu dibināšanai;
  3. unikālajām precēm ir tikai viens pārdevējs.

Atšķirībā no pilnīgās konkurences monopolistiskā konkurence ir tāda tirgus struktūra, kurā darbojas pietiekami liels pārdevēju skaits, kas piedāvā līdzīgus produktus, tikai ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm. Viņi īsteno dažādus pasā­kumus, lai padarītu savas preces atpazīstamas un piesaistītu pircējus to iegādei. Tie varētu būt šādi:

  • reklāma, pievilcīgs iesaiņojums;
  • savas preces iezīmēšana ar firmas zīmi;
  • augstākas kvalitātes pakalpojumu un ilgāku garantijas termiņu piedāvāšana patērētājiem;
  • produkta tirdzniecības vietas pievilcīgs noformējums.

Monopolistiskās konkurences apstākļos, tāpat kā pilnī­gās konkurences tirgū, daudzie pircēji un pārdevēji darbojas neatkarīgi, viņu rīcība ir pakļauta pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai, viņi ir labi informēti par precēm, pakalpojumiem un to cenām. Jauniem pārdevējiem, lai iekļūtu tirgū vai to atstātu, nepastāv īpaši šķēršļi. Monopolistiskās konkurences īstenošanas galvenais mērķis ir iegūt augstāku peļņu. Produktu dažādošanas un ārpuscenu konkurences ie­tekmē palielinās pieprasītais daudzums,mainās tā tirgus cena, pieaug pārdotās produkcijas apjoms un peļņa. [2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ekonomika, Dace Vilne, Juta Birzniece, Kamene, 2001, 222. lpp, ISBN 9984-15-169-7
  2. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi. – Rīga:LU, 2007., 176.lpp