Monopols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par ekonomikas terminu. Par spēli skatīt rakstu Monopols (spēle).

Monopols (no grieķu μόνος “viens pats” un πωλεῖν "pārdot") ir tirgus stāvoklis, kad ir tikai viens ražotājs, kura precei nav tuvu aizstājēju un tirgū pastāv barjeras jaunu uzņēmumu iesaistīšanai nozarē. Šis pārdevējs var uzlikt pats savu cenu atbilstoši interesēm, jo nav konkurences un cilvēki nevar izvēlēties lētākus pakalpojumus.

Monopolam var nošķirt vairākus veidus, kā dabiskais monopols, mākslīgais monopols, valsts monopols, tehniskā progresa monopols un pieprasījuma monopols jeb monopsons. Dabiskais monopols rodas nozarēs, kur liela nozīme ir pozitīvam apjoma efektam, tā var būt tik liela, ka, ja nozarē darbojas divas firmas, to saražotais apjoms ir nepietiekams, lai katra no tām gūtu peļņu. Mākslīgais monopols rodas vienošanās rezultātā. Vienošanās notiek par tirgu, par cenu, par apjomu. Valsts monopolu pasludina valsts, pārņemot savā pārziņa svarīgas nozares, kas nodrošina valsts intereses un dod valstij ienākumus. Tehniskā progresa monopols ir, kad firma uz iegūta patenta pamata izstrādā jaunu tehnoloģiju ražošanai; šis veids ir ierobežots laikā. Pieprasījuma monopols jeb monopsons ir situācija, kad pastāv daudz piedāvātāju, bet tikai viens pircējs.

Monopola izveidošanās cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmaksas:

  • pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts (pašizmaksa sasniedz savu minimumu, samazinās tikai ļoti liela apjoma gadījumā);
  • izmaksu ekonomija lielu ražošanas apjomu dēļ.

Dabīgie monopoli:

  • izteikts pozitīvs ražošanas mēroga pieauguma efekts;
  • mazas robežizmaksas;
  • pakļauti valsts regulēšanai.

Juridiskās barjeras:

  • likumi, patenti, licences;
  • īpašuma tiesības.

Negodīga konkurence:

  • dempinga cenas.

Formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visvienkāršākās monopola formas ir īslaicīgas vienošanās ar visdažādākajiem nosaukumiem: konvencijas, puli, korneri, ringi utt. Mainoties lielo uzņēmumu spēku samēram, šādas monopolvienošanās bieži vien sairst.

Kartelis ir stabila ilgtermiņa vienošanās starp vienas nozares uzņēmumiem. Tās dalībnieki vienojas par pārdošanas noteikumiem, maksāšanas termiņiem, dala savā starpā realizācijas tirgu, noteic ražošanas kvotas, nosaka cenas utt. Karteļa dalībnieki saglabā pastāvību ražošanas un komerciālā darbībā.

Sindikāts ir vairāku tādu uzņēmumu apvienība, kuri parasti ražo vienveidīgu produkciju, un to dara vienots sindikāta kantoris. Tās kopīgām vajadzībām dažkārt iepērk izejvielas. Atšķirībā no karteļa sindikāts likvidē atsevišķa uzņēmuma tiešo saikni ar noieta tirgu un līdz ar to ierobežo tā komerciālo darbību.

Trests ir uzņēmuma apvienība, kurā tie zaudē ne tikai komerciālo, bet arī ražošanas atkarību. Trestā ietilpst gan vienas nozares dažādi uzņēmumi, gan arī uzņēmumi, kuri veic izejvielu secīgu pārstrādi.

Koncerns ir liela mēroga daudznozaru uzņēmumu komplekss. Koncernam ir raksturīga vienota stratēģiskā vadība un tajā ietilpstošo uzņēmumu, sabiedrību formāla patstāvība. Koncerna sastāvā var darboties 10—100 dažādu nozaru uzņēmumu, kas var būt izvietoti dažādās valstīs un kontinentos.

Mūsdienu īpatnība ir tāda, ka veidojas sarežģītas monopoldarbības struktūras, piemēram, trestu karteļi.