Monopsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Monopsons, ko dažkārt sauc par pircēja monopolu, ir monopolam līdzīgs tirgus stāvoklis. Monopsonijā viens liels pircējs, nevis pārdevējs kontrolē lielu tirgus daļu un samazina cenas. Monopsons notiek tad, kad vienam uzņēmumam ir tirgus spēks, izmantojot ražošanas faktorus. Uzņēmums ir vienīgais vairāku pārdevēju pircējs un samazina pārdevēja produktu vai pakalpojumu cenu atkarībā no tā daudzuma, kādu tas pieprasa.[1]

Monopsonijās ir daudz dažādu formu, kuras visbiežāk rodas, ja viens darba devējs kontrolē visu darba tirgu. Ja tas notiek, pārdevēji, šajā gadījumā potenciālie darbinieki, konkurē par dažām pieejamām darbavietām, pieņemot zemākas algas, kas samazina darbinieku izmaksas uzņēmumam.

Tehnoloģiju nozare ir šāda veida monopsonijas piemērs. Tirgū ir tikai daži lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuros ir nepieciešami inženieri, tādi lieli spēlētāji kā Cisco un Oracle ir apsūdzēti slepenās vienošanās un izvēlas nekonkurēt savā starpā, ņemot vērā algas, ko viņi piedāvā tehniskām pozīcijām. Tas novērš algu, lai lielākie tehnoloģiju uzņēmumi realizētu zemākas ekspluatācijas izmaksas un lielāku peļņu. Šis piemērs parāda, kā uzņēmumu grupa var darboties kā monopsons.

Kā vēl viens monopsonijas piemērs var būt lielu uzņēmumu piegādātāji. Ja automašīnu ražotāji apvienosies vienā konglomerātā, iegūtajai uzņēmējdarbības vienībai būtu ievērojama jauda pār saviem piegādātājiem. Visi riepu un gumijas izstrādājumu izgatavošanas uzņēmumi konkurēs viens ar otru, lai iegūtu auto ražotāja biznesu. Arī konkurenti savstarpēji konkurētu ar plastmasas, tērauda un citu metālu ražotājiem, lai nodrošinātu lielākās konglomerācijas labākās cenas. Šis piemērs parāda, ka monopsonija, kas līdzīga monopolam, var nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. Tomēr patērētāji var gūt labumu, ja monopsons iet pa saviem ietaupījumiem, samazinot savas produkcijas cenas, nevis gūstot papildu peļņu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]