Montagjū sala
| Montagjū sala | |
|---|---|
 Montagjū salas satelītaina | |
  Montagjū sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 58°26′0″S 26°20′0″W / 58.43333°S 26.33333°WKoordinātas: 58°26′0″S 26°20′0″W / 58.43333°S 26.33333°W |
| Arhipelāgs | Dienvidsendviču salas |
| Platība | 110 km² |
| Garums | 12 km |
| Platums | 10 km |
| Augstākais kalns |
Belindas kalns 1370 m |
| Administrācija | |
 Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas | |
 Montagjū sala Vikikrātuvē | |
Montagjū sala (angļu: Montagu Island) vai Horhes sala (spāņu: Isla Jorge) ir neapdzīvota vulkāniska sala Dienvidsendviču salu arhipelāgā Atlantijas okeāna dienvidos, lielākā arhipelāga sala. Administratīvi ietilpst Apvienotās Karalistes valdījumā Dienviddžordžijā un Dienvidsendviču Salās. Izvietojies arhipelāga rietumos, Larsena šaurums to atdala no Sondersa salas ziemeļos, bet Bisko šaurums — no Bristola salas dienvidos. Sala klinšaina, lielākoties klāta ar ledu.[1] Aktīvs vulkāns, pēdējais izvirdums reģistrēts 2005. gada novembrī—decembrī.[2]
Salu 1775. gadā atklāja britu jūrasbraucēja Džeimsa Kuka ekspedīcija un nevarēdami noteikt, vai tā ir sala, vai daļa no lielākas zemes, nosauca to par Montagjū ragu (Cape Montagu) par godu tā laika britu admiralitātes pirmajam lordam Džonam Montagjū, 4. grāfam Sendvičam (John Montagu, 4th Earl of Sandwich). Salas statusu noteica Krievijas Antarktiskā ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā. Krastā pirmais izkāpa norvēģu polārpētnieks Karls Antons Larsens 1908. gadā.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Oceandots.com Montagu island». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 23. decembrī. Skatīts: 2010. gada 23. decembrī.
- ↑ http://www.volcano.si.edu/volcano.cfm?vn=390081 Global Volcanism Program. Montagu Island]
- ↑ Exploring Polar Frontiers: A Historical Encyclopedia, Volume 1, 2, By William James Mills