Morfoloģija (bioloģija)

Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā.

Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi. Tā dalās ārējā morfoloģijā jeb eidonomijā un iekšējā morfoloģijā jeb anatomijā. No fizioloģijas morfoloģija atšķiras ar to, ka pēdējā pēta galvenokārt organismu funkcionēšanu.

Faktiski morfoloģijas jēdzienu pirmais ieviesa vācu dzejnieks un dabaszinātnieks Johans Volfgangs fon Gēte, nosakot to kā "mācību par organisko ķermeņu formu, tās veidošanos un pārveidošanos".

Tiek lietots arī termins "vispārīgā morfoloģija", kas norāda uz organismu zināmajām un galvenajām atšķirībām jeb taksonu morfoloģiju. Vispārīgās morfoloģijas organisma apraksts varētu iekļaut sevī, piemēram, tā formu, pamatkrāsas, toņus u.t.t., bet ne sīkās detaļas.

Lielākā taksonu daļa atšķiras no citiem taksoniem ar morfoloģiskajām īpašībām. Parasti tuvu radniecīgākiem taksoniem ir daudz mazāk atšķirību, nekā attāliem radiniekiem, bet ir arī izņēmumi. Morfoloģijas nedrošais pamats ir tāds, lai balstīties vienīgi uz tās pētījumu rezultātiem, ka, analizējot divu grupu DNS sastāvu, var izrādīties, ka tās abas pieder vienai sugai. Vai arī otrādi, reizēm radniecīgi nesaistīti taksoni var kļūt ārēji līdzīgi konverģentās evolūcijas vai pat mīmikrijas dēļ.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Morfoloģija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)