Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu. Šo skalu visbiežāk izmanto mineraloģijā minerāla veida noteikšanai. Mosa skalu izveidoja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1812. gadā un šī ir viena no populārākajām metodēm materiāla cietības noteikšanai.
Mosa skala sastāv no desmit minerāliem — etaloniem ar kārtas skaitļiem no mīkstākā (1) līdz cietākajam (10). Visi šie desmit minerāli, izņemot viscietāko — dimantu — ir diezgan viegli pieejami. Cietību nosaka, atrodot cietāko skalas minerālu, kuru pētāmais materiāls spēj ieskrāpēt vai mīkstāko skalas minerālu, kas var ieskrāpēt pētāmo materiālu. Piemēram, ja noteicamo minerālu var ieskrāpēt ar apatītu, bet nevar ieskrāpēt ar fluorītu, tad tā cietība pēc Mosa skalas ir 4,5.
Mosa skala visbiežāk tiek noformēta kā neliela kastīte, kur deviņos iedalījumos glabājas nelieli (2—3 cm gari) minerālu paraugi. Desmito — dimanta paraugu — Mosa skalā parasti neiekļauj, jo šis minerāls ir rets, vērtīgs un tā pielietošana Mosa skalā ir vajadzīga ļoti reti.
Zemāk esošā tabula iekļauj Mosa skalas minerālus — etalonus, parādot arī to absolūto cietību, kas izmērīta ar sklerometru. Mosa skala neatbilst minerālu cietības aritmētiskam pieaugumam — korunds ir gandrīz divas reizes cietāks par topāzu, savukārt dimants ir gandrīz piecas reizes cietāks par korundu.
| Cietība | Minerāls | Absolūtā cietība |
|---|---|---|
| 1 | Talks
(Mg3Si4O10(OH)2) |
24 kg/cm² |
| 2 | Ģipsis (CaSO4·2H2O) | 36 kg/cm² |
| 3 | Kalcīts (CaCO3) | 109 kg/cm² |
| 4 | Fluorīts (CaF2) | 189 kg/cm² |
| 5 | Apatīts
(Ca5(PO4)3(OH-,Cl-,F-)) |
536 kg/cm² |
| 6 | Ortoklazs (KAlSi3O8) | 795 kg/cm² |
| 7 | Kvarcs (SiO2) | 1120 kg/cm² |
| 8 | Topāzs (Al2SiO4(OH-,F-)2) | 1427 kg/cm² |
| 9 | Korunds (Al2O3) | 2060 kg/cm² |
| 10 | Dimants (C) | 10 060 kg/cm² |
Saskaņā ar Mosa skalu naga cietība ir 2,5, naža asmens un logu stikla cietība — ap 5,5, tērauda vīles cietība — 6,5. Arī šos materiālus var lietot, lai aptuveni noteiktu minerāla cietību.
Zemāk dota alternatīva tabula, kurā mineralogi centušies iekļaut papildu minerālus.
| Cietība | Viela vai minerāls |
|---|---|
| 1 | Talks |
| 2 | Ģipsis |
| 2,5 līdz 3 | Zelts, sudrabs |
| 3 | Kalcīts, varš, vara monēta |
| 4 | Fluorīts |
| 4 līdz 4,5 | Platīns |
| 4 līdz 5 | Dzelzs |
| 5 | Apatīts |
| 6 | Ortoklazs |
| 6,5 | Pirīts |
| 6 līdz 7 | Stikls |
| 7 | Kvarcs |
| 7 līdz 8 | Rūdīts tērauds |
| 8 | Topāzs |
| 9 | Korunds |
| 10 | Granāts |
| 11 | Cirkonija sakausējums |
| 12 | Alumīnija sakausējums |
| 13 | Silīcija karbīds |
| 14 | Bora karbīds |
| 15 | Dimants |
Avots: Amerikas mineraloģijas biedrību federācija: Minerālu cietības Mosa skala (angliski) Arhivēts 2023. gada 11. martā, Wayback Machine vietnē.