Ortoklazs

Vikipēdijas lapa
Ortoklazs
Ortoklazs
Klasifikācija
Klase Silikātu minerāls
Štrunca ID 9.FA.30
Ķīmiskā formula KAlSi3O8
Singonija monoklīnā
Īpašības
Krāsa bezkrāsaina, zaļganīga, pelēcīgi dzeltena, balta, rozā
Cietība pēc Mosa skalas 6 (etalons)
Laušanas koeficients nα = 1,518–1,520
nβ = 1,522–1,524
nγ = 1,522–1,525

Ortoklazs pieder laukšpatu minerālu grupai (ķīmiskā formula KAlSi3O8), kas ietilpst tektosilikātu minerālu iedalījumam, no kā tālāk veidojās magmatiskie ieži. Minerāla nosaukums nāk no Grieķijas, kas nozīmē "taisns lūzums", jo šīm divām plaknēm, kas šķeļas, ir taisni leņķi attiecībā vienai pret otru. Ortoklāzs ir kālija laukšpata tips. Dārgakmens, kas ir zināms kā mēnessakmens, sastāvā ietilpst ortoklazs.

Veidošanās un apakštipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ortoklazs sastāv no vairākiem granītiem un citiem laukšpatu grupas magmatiskajiem iežiem un bieži vien veido lielus un masīvus kristālus pegmatīta iežos.

Raksturīgi, ka tīrs kālija silikāts no ortoklaza veido cietu šķīdumu ar albītu, kas ir nātrija laukšpats (ķīmiskā formula NaAlSi3O8), kas ietilpst plagioklaza sastāvā. Lēni atdziestot Zemes iekšienē, ar nātriju bagātais albīta minerāls veido cieto šķīdumu ar ortoklazu un bagātina atlikušo ortoklazu ar kāliju. Gala rezultātā no diviem silikātu grupas minerāliem ir izveidojies pertīts.

Adulārs ar pirīta ieslēgumiem.

Augstākā temperatūra polimorfam no KAlSi3O8 ir sanidīns. Sanidīns ir izplatīts strauji atdziestošos iežos, piemēram, obsidiāna un piroklastiskās grupas iezis, un īpaši ir atrodams trahītos Vācijā, Drahenfelsa kalnā. Zemākās temperatūras polimorfs no KAlSi3O8 ir mikroklīns.

Adulārs ir veidojies zemā temperatūrā no mikroklīna vai ortoklaza, sākotnēji veidojies zemas temperatūras hidrometālu atradnēs Alpu kalnos, Šveicē.[1] Optiskais efekts, kas rodas no spīduma mēnessakmenī, parasti ir saistīts ar adulāru.[2]

Lielākais atklātais ortoklaza kristāls tika atrasts Urālu kalnos, Krievijā. Tas svēra aptuveni 100 tonnas, un tā parametri bija aptuveni 10x10x0,4 m.[3]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgi kā citus kālija laukšpatus, ortoklazu izmanto kā neapstrādātu materiālu, optikā briļļu izgatavošanā, keramikā no tā veido porcelānu, kā arī ortoklaza sastāvdaļas ir pievienotas veļas pulverim.

Dažiem ortoklaza un albīta savienojumiem ir pievilcīgi bāls spīdums, dārgakmeņu aprindās šis sajaukums ir pazīstams kā mēnessakmens. Lielāka daļa mēnesakmeņu ir caurspīdīgi un balti, kā arī dažreiz tas sastopams ar pelēku vai persika nokrāsu. Gemoloģijā tā spīdums parasti atgādina krēmveidīgu vai sudrabaini baltu piekrāsu. Šis dārgakmens ir simbols Floridas štatam.

Dārgakmens, kas tiek dēvēts par varavīksnes mēnessakmeni, ir minerāls, kas atgādina vairāk bezkrāsainu labradoru, bet atšķirība no "īstā" mēnessakmeņa, ir izteikts caurspīdīgums un krāsu maiņa, lai gan to vērtība un izturība neatšķiras no parastā mēnessakmens.

Ortoklazs ir viens no desmit minerāliem, kas ir iekļauts Mosa skalā pēc minerālu cietības, minerāla cietība ir 6.

NASA ir atklājusi lielu ortoklaza piejaukumu Marsa smilšakmeņos, minot to, ka Marsa ieži, iespējams, esot piedzīvojuši sarežģītu ģeoloģisko pārstrādi, piemēram, atkārtotu iežu kušanu.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Adularia on Mindat
  2. «Moonstone on the International Gem Society». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 26. decembrī.
  3. P. C. Rickwood (1981). "The largest crystals". American Mineralogist 66: 885–907.
  4. http://www.nasa.gov/press/2014/june/nasa-s-mars-curiosity-rover-marks-first-martian-year-with-mission-successes

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]