Muses biedrība

Vikipēdijas lapa
Muses biedrības ģerbonis (1912).

Rīgas Muses biedrība (vācu: Die Gesellschaft der Musse in Riga) bija 1787. gadā dibināta slēgtā biedrība, kas pārvaldīja Muses namu Lielajā Ķēniņu ielā 4 Vecrīgā (tagad Riharda Vāgnera iela). Muses biedrību likvidēja pēc vācbaltiešu repatriācijas 1940. gadā.[1]

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Muses biedrības biedru varēja kļūt pēc gada pārbaudes laika un īsteno biedru aizklāta balsojuma (Ballotement). Līdz 1887. gadam biedrībā uzņēma 3049 biedrus, līdz 1911. gadam vēl 480 biedrus. Par biedrības goda biedriem uzņēma Vidzemes guberņas vicegubernatorus un gubernatorus, rezidējošos landrātus H. Tīzenhauzenu (1887), Voldemāru Maidelu (1902), Ā. Pilaru fon Pilhavu (1905), Vilhelmu Štēlu fon Holšteinu (1908), Rīgas pilsētas galvas Ludvigu Kerkoviusu (1890), Georgu Armitstedu (1901). Biedrību vadīja Valde piecu cilvēku sastāvā, kuru katru gadu pārvēlēja. 1911. gadā no 359 biedriem 179 bija tirgoņi un uzņēmēji, 79 muižnieki, 49 juristi, 23 ārsti, 15 ierēdņi, 9 laikrakstu redaktori un izdevēji, 3 arhitekti/inženieri, pa vienam teologam, docentam, aptiekāram un virsniekam.[2]

Nama iekārtojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Namā atradās Rīgas teātris ar restorānu, bibliotēku un lasītavu, deju zāli, saviesīgo un dāmu lokālu (Dames-local), kungu apvienību jeb klubu, vairāki saloni (istabas) un bufetes, kā arī tehniskās telpas.[1]

Sarīkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muses biedrība saviem apmēram 400 biedriem rīkoja balles ar mazo kapellu (8-10 mūziķi), maskarādes, kamerkoncertus (simfoniskie koncerti notika Melngalvju namā) un priekšlasījumus ar diskusijām. 1809. gadā Muses biedrības namā rīkoja pieņemšanu Prūsijas karalim Frīdriham Vilhelmam III un karalienei Luīzei.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 JĀNIS TORGĀNS. Das Riga Richard Wagners In: Richard Wagner im Baltikum. Leipzig: Gudrun Schröder Verlag, 2021 (vāciski)
  2. Die Gesellschaft der Musse in Riga. Eine Festschrift zum 125-jährigen Jubiläum, den 7. Januar 1912 Alfred von Hedenstroem. Riga: Druck von W.F. Häcker, 1912