Mērkaziņas
| Mērkaziņas Gallinago (Brisson, 1760) | |
|---|---|
 Mērkaziņa (Gallinago gallinago) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Mērkaziņas (Gallinago) |
 Mērkaziņas Vikikrātuvē | |
Mērkaziņas (Gallinago) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 17 purvos un mitrainēs dzīvojošas putnu sugas.[1][2] Tās sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Liela dažādība mājo Eirazijā un Dienvidamerikā, bet Ziemeļamerikā dzīvo tikai viena suga - Amerikas mērkaziņa (Gallinago delicata), kuru līdz 2003. gadam[3] klasificēja kā parastās mērkaziņas (Gallinago gallinago) pasugu.[4] Toties Austrālijā nedzīvo neviena mērkaziņu suga, izņēmums ir adatastes mērkaziņa (Gallinago stenura), kas reizēm no Dienvidaustrumāzijas ieceļo Austrālijā.[5]
Latvijā sastopamas 2 mērkaziņu ģints sugas: mērkaziņa (Gallinago gallinago) un ķikuts (Gallinago media).[6] Mērkaziņa Latvijā ir samērā parasta ligzdotāja,[7] bet ķikuts ir rets ligzdotājs ar specifiskām biotopa prasībām.[8]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas mērkaziņu sugas morfoloģiski izskatās ļoti līdzīgas. Tām ir garš, smalks knābis un raibumots, pelēkbrūns apspalvojums. Lielākai daļai sugu ir raksturīgi vakara stundās veikt demonstrējošus lidojumus. Mērkaziņas barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kurus atrod, pārmeklējot dubļus ūdenstilpju krastos un seklumos. Pārmeklēšanas brīdī, knābis strādā līdzīgi šujmašīnas adatai.[9]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mērkaziņas (Gallinago)
- Adatastes mērkaziņa (Gallinago stenura)
- Amerikas mērkaziņa (Gallinago delicata)
- Andu mērkaziņa (Gallinago jamesoni)
- Āfrikas mērkaziņa (Gallinago nigripennis)
- Dienvidamerikas mērkaziņa (Gallinago paraguaiae)
- Garknābja mērkaziņa (Gallinago nobilis)
- Himalaju mērkaziņa (Gallinago nemoricola)
- Japānas mērkaziņa (Gallinago hardwickii)
- Kalnu ķikuts (Gallinago solitaria)
- Karaliskā mērkaziņa (Gallinago imperialis)
- Kordiljeru mērkaziņa (Gallinago stricklandii)
- Ķikuts (Gallinago media)
- Lielā mērkaziņa (Gallinago undulata)
- Madagaskaras mērkaziņa (Gallinago macrodactyla)
- Meža ķikuts (Gallinago megala)
- Mērkaziņa (Gallinago gallinago)
- Punas mērkaziņa (Gallinago andina)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ ITIS: Gallinago Brisson, 1760
- ↑ Taxonomic Split 5090
- ↑ ITIS: Gallinago delicata (Ord, 1825)
- ↑ «Pintail snipe (Gallinago stenura)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 11. februārī. Skatīts: 2013. gada 21. maijā.
- ↑ «Latvijas daba: Sloku dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 21. maijā.
- ↑ «Mērkaziņa Gallinago gallinago». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. maijā.
- ↑ «Ķikuts Gallinago media». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 21. maijā.
- ↑ Hayman, Marchant and Prater, Shorebirds ISBN 0-7099-2034-2
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mērkaziņas.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- IBC: Snipes, Sandpipers and Phalaropes (Scolopacidae) Arhivēts 2013. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.