Pāriet uz saturu

Mīena sala

Vikipēdijas lapa
Mīena sala
Mīena sala
Salas satelītattēls
Mīena sala (Kanāda)
Mīena sala
Mīena sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Ziemeļu Ledus okeāns
Koordinātas 79°59′N 99°30′W / 79.983°N 99.500°W / 79.983; -99.500Koordinātas: 79°59′N 99°30′W / 79.983°N 99.500°W / 79.983; -99.500
Arhipelāgs Kanādas Arktiskais arhipelāgs
Platība 955 km²
Garums 48 km
Platums 24 km
Krasta līnija 188[1] km
Augstākais kalns Mīena leduskupols
268 m
Administrācija
Karogs: Kanāda Kanāda
Teritorija Nunavuta
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Mīena sala Vikikrātuvē

Mīena sala (angļu: Meighen Island) ir Kanādai piederoša neapdzīvota sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā. Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam.

Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst Sverdrupa salu grupā, kas savukārt pieder Karalienes Elizabetes salu grupai. Sverdrupa šaurums austrumos to atdala no Aksela Heiberga salas, bet Pīrija šaurums dienvidrietumos — no Ellefa Ringnesa salas. Salā valda arktiska tuksneša klimats, tās vidienē 80 km² liels leduskupols,[2] kas vienlaicīgi ir arī salas augstākā vieta.

Oficiāli par salas atklājēju tiek uzskatīts kanādiešu polārpētnieks Vilhjalmurs Stefansons, kas to atklāja 1916. gada 13. jūnijā, bet iespējams, ka jau 1908. gadā to atklājis amerikānis Frederiks Kuks (Frederick Cook).[3] Nosaukta par godu Kanādas premjerministram (1920-1921, 1926) Arturam Mīenam (Arthur Meighen).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]