Sverdrupa salas
Sverdrupa salas | |
---|---|
Sverdrup Islands | |
Sverdrupa salas Kanādas kartē | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Ziemeļu Ledus okeāns |
Koordinātas | 78°30′N 95°00′W / 78.500°N 95.000°WKoordinātas: 78°30′N 95°00′W / 78.500°N 95.000°W |
Arhipelāgs | Kanādas Arktiskais arhipelāgs |
Salu skaits | 6 |
Platība | 66 000 km² |
Augstākais kalns |
Autluks 2210 m |
Administrācija | |
Kanāda | |
Teritorija | Nunavuta |
Lielākā pilsēta | Makgila |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 |
Sverdrupa salas Vikikrātuvē |
Sverdrupa salas (angļu: Sverdrup Islands; norvēģu: Sverdrupøyene) ir Kanādai piederoša neapdzīvotu salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.[1] Administratīvi pieder Nunavutas teritorijas Kikiktālukas reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir Makgilas polārā pētniecības stacija.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst Karalienes Elizabetes salu grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas (Aksela Heiberga sala, Ellefa Ringnesa sala, Amunda Ringnesa sala, Mīena sala, Karaļa Kristiana sala un Stūra) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa Oto Sverdrupa ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par Norvēģijas īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no Apvienotās Karalistes puses uz Jana Majena salu un Buvē salu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 668. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sverdrupa salas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)