Nīcgales Lielais akmens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens (Latvija)
Nīcgales Lielais akmens
Nīcgales Lielais akmens
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Nīcgales pagasts, Daugavpils novads, Latvija
Koordinātas 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E / 56.1273778; 26.3841861Koordinātas: 56°7′38.56″N 26°23′3.07″E / 56.1273778°N 26.3841861°E / 56.1273778; 26.3841861
Izmēri
Augstums 3,5 m[1]
Garums 10,5 m[1]
Platums 10,4 m[1]
Apkārtmērs 31,1 m[1]
Aizsardzības numurs 685
Vērtības grupa Vietējas
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris
Nīcgales Lielais akmens Vikikrātuvē

Nīcgales Lielais (Baltais) akmens ir dižakmens, kas atrodas Daugavpils novada Nīcgales pagastā, Neicgaļa mežā, 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas.[2] Latvijas lielākais dižakmens.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapakivi granīta laukakmens apkārtmērs ir 31,1 m, platums — 10,4 m, garums — 10,5 m un augstums — 3,5 m. Aptuvenais virszemes tilpums ir 170 m³. Tas ir noapaļojies, laika gaitā ieplaisājis akmens ar lielu robu virspusē un sānos iekaltiem 3 pakāpieni, ko 1937. vai 1938. gadā pēc vietējā mežziņa A. Jostsona pasūtījuma iekalis kāds mežstrādnieks.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeologi uzskata, ka Nīcgales Lielais dižakmenis pirms aptuveni 15 tūkstošiem gadu atdalījies no Dienvidrietumu Somijas klintāja, un uz Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu to pirms 13—14 tūkstošiem gadu atnesis šļūdonis.[1]

Par akmeni pirmo reizi rakstījis Zelmārs Lancmanis 1924. gadā „Latvijas Vēstneša” 11. numurā:

(..) Līksnas pagasts. Liels akmens. Kolupes un Nīcgales mežu robežās, 1 versti uz dienvidiem no mežsarga Soma, 6 verstis no Nīcgales stacijas. Akmens guļ purvā, virs zemes viņš ap 2. asu augsts, apkārt 50—60. Šeit tikuši upuri nesti

Zelmārs Lancmanis „Latvijas Vēstneša” 11. numurs”[1]

Dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš gan norāda, ka pēdējais ir apgalvojums bez nekādiem pierādījumiem.[1]

Kopš 2001. gada Nīcgales Lielajam akmenim ir aizsargājama dabas pieminekļa, kopš 1997. gada — aizsargājama arheoloģiska pieminekļa statuss. Aizsargājamā teritorija ir 0,01 ha.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 118.—121. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 561. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]