Pāriet uz saturu

Guntis Eniņš

Vikipēdijas lapa
Guntis Eniņš
Saeimas deputāts
Rīgas domes deputāts

Dzimšanas dati 1933. gada 18. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miršanas dati 2026. gada 8. jūnijā (92 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Guntis Jānis Eniņš (dzimis 1933. gada 18. jūnijā, miris 2026. gada 8. jūnijā) bija latviešu vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks un dižkoku u.c. dabas pieminekļu pētnieks, kā arī politiķis. Vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1933. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 30. pamatskolā, Rīgas būvniecības tehnikumā, Rīgas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā.[1] 1968. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu.[1]

No 1962. līdz 1970. gadam Eniņš bija inženieris Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, no 1971. līdz 1991. gadam strādāja par inženieri Veselības aizsardzības ministrijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā.[2] Kopš 1975. gada apsekoja Latvijas dabas pieminekļus.[2] No 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības padomnieks,[2] nodibināja atklāto sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve", 1998. gadā kļuva par fonda vadītāju.[2]

1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās Eniņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. Saeimas sasaukuma laikā mainīja frakcijas.[3] 2001. gadā kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts. Par deputātu kļuva 2002. gadā.[2] Vēlāk bija arī 9. Saeimas deputāts uz laiku, kamēr partijas biedrs pildīja ministra pienākumus.[4]

Guntis Eniņš miris 2026. gada 8. jūnijā.[5]

Eniņš apzināja un aprakstīja vairāk nekā 900 dižkoku,[2] Latvijas PSR laikā viņš panāca dižkoku spridzināšanas aizliegšanu.[2] Viņš nodarbojās arī ar dižakmeņu, kultakmeņu, alu, pazemes ezeru pētīšanu,[2] atklāja vairākus pilskalnus.[2] Publicēja vairāk nekā 600 rakstu, bija vairāku grāmatu autors vai līdzautors.[2][6]

Apbalvojumi

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «Eniņš Guntis». Letonika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 433. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  3. «Guntis Eniņš». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
  4. «Guntis Jānis Eniņš». Saeima.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
  5. «Mūžībā devies dižkoku pētnieks Guntis Eniņš». Delfi.lv. Skatīts: 2026. gada 8. jūnijā.
  6. Alas Latvijā. Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-111-X.
  7. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]