Guntis Eniņš
| Guntis Eniņš | |
|---|---|
|
| |
| Saeimas deputāts | |
| Rīgas domes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1933. gada 18. jūnijā |
| Miršanas dati | 2026. gada 8. jūnijā (92 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Guntis Jānis Eniņš (dzimis 1933. gada 18. jūnijā, miris 2026. gada 8. jūnijā) bija latviešu vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks un dižkoku u.c. dabas pieminekļu pētnieks, kā arī politiķis. Vairāku populārzinātnisku grāmatu autors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1933. gadā Rīgā. Mācījās Rīgas 30. pamatskolā, Rīgas būvniecības tehnikumā, Rīgas Republikāniskajā neklātienes vidusskolā.[1] 1968. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Aparātu būves un automatizācijas fakultātes vakara nodaļu.[1]
No 1962. līdz 1970. gadam Eniņš bija inženieris Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūtā, no 1971. līdz 1991. gadam strādāja par inženieri Veselības aizsardzības ministrijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā.[2] Kopš 1975. gada apsekoja Latvijas dabas pieminekļus.[2] No 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības padomnieks,[2] nodibināja atklāto sabiedrības fondu "Dabas retumu krātuve", 1998. gadā kļuva par fonda vadītāju.[2]
1995. gadā 6. Saeimas vēlēšanās Eniņu ievēlēja par 6. Saeimas deputātu no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. Saeimas sasaukuma laikā mainīja frakcijas.[3] 2001. gadā kandidēja uz vietu Rīgas domē no Latvijas Zaļās partijas saraksta, tomēr netika ievēlēts. Par deputātu kļuva 2002. gadā.[2] Vēlāk bija arī 9. Saeimas deputāts uz laiku, kamēr partijas biedrs pildīja ministra pienākumus.[4]
Guntis Eniņš miris 2026. gada 8. jūnijā.[5]
Darbi
[labot | labot pirmkodu]Eniņš apzināja un aprakstīja vairāk nekā 900 dižkoku,[2] Latvijas PSR laikā viņš panāca dižkoku spridzināšanas aizliegšanu.[2] Viņš nodarbojās arī ar dižakmeņu, kultakmeņu, alu, pazemes ezeru pētīšanu,[2] atklāja vairākus pilskalnus.[2] Publicēja vairāk nekā 600 rakstu, bija vairāku grāmatu autors vai līdzautors.[2][6]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, piektā šķira (1995)[2]
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors[7].
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Eniņš Guntis». Letonika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
- 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 433. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ «Guntis Eniņš». Titania.saeima.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
- ↑ «Guntis Jānis Eniņš». Saeima.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
- ↑ «Mūžībā devies dižkoku pētnieks Guntis Eniņš». Delfi.lv. Skatīts: 2026. gada 8. jūnijā.
- ↑ Alas Latvijā. Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-111-X.
- ↑ Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
| Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
- 1933. gadā dzimušie
- Rīgā dzimušie
- Tautas kustības "Latvijai" politiķi
- Latvijas Zaļās partijas politiķi
- 6. Saeimas deputāti
- 9. Saeimas deputāti
- Rīgas domes deputāti (2001—2005)
- Latvijas pētnieki
- Latvijas inženieri
- Latvijas dižkoki
- Rīgas Tehniskās universitātes absolventi
- Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori
- Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri
- 2026. gadā mirušie