Naudas plūsma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt


Lai veiktu nepieciešamo saimniecisko darbību, uzņēmumam ir nepieciešami naudas līdzekļi. Lai varētu nodrošināt, ka naudas līdzekļi pietiek, parasti tiek izstrādāts naudas līdzekļu plūsmas pārskats. Tas tiek darīts ar mērķi jau laicīgi paredzēt un veikt attiecīgus pasākumus, lai iegūtu nepieciešamos papildus naudas līdzekļus, piemēram, noslēgt līgumu ar kredītiestādi par ilgtermiņa vai īstermiņa aizdevumu. Līdzīgi tam, ja paredzēts naudas līdzekļu pārpalikums, ir iespējams laicīgi izlemt, kur pārpalikušos naudas līdzekļus ieguldīt, tādējādi nodrošinot uzņēmumam papildus ienākumus. [1]

Svarīgi ir saprast, ka ne visi saņemtie naudas līdzekļi ir uzņēmuma ieņēmumi un ka ne visi uzņēmuma maksājumi ir uzņēmuma izdevumi. Piemēram, ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas uzrādīsies naudas plūsmā par visa saņemtā maksājuma summu, taču peļņas vai zaudējumā aprēķinā parādīsies tikai šo ieņēmumu un pārdotā pamatlīdzekļa atlikušās vērtības strapība. Tāpat arī aizņemtā kapitāla atmaksa uzrādīsies pilnībā naudas plūsmā, bet neuzrādīsies peļņas un zaudējumu parēķinā. Lai nodrošinātu to, ka uzņēmumam ir pietiekami daudz naudas līdzekļi paredzētajā budžeta periodā plānoto darbību nodrošināšanai, nepieciešams sagatavot naudas līdzekļu plūsmas plānu un veltīt pietiekami daudz uzmanības tā precīzai sastādīšanai. Naudas plūsmas plānu var efektīvāk izmantot, ja tas tiek sagatavots tādējādi,ka katru nedēļu vai mēnesi budžets tiek paplašīnāts ar nākamo plāna periodu, vienlaikus svītrojot senāko no iepriekšējiem plāna periodiem. Tādējādi naudas līdzekļu plāns tiek regulāri kontrolēts un koriģēts, lai tas vienmēr atbilstu pēdējām prognozēm par naudas ieņēmumiem, izdevumiem un atlikumiem.

Lai veiksmīgāk sagatavotu naudas plūsmas plānu, veicamas sekojošas darbības noteiktā secībā:

  • Sagatavo naudas līdzekļu budžeta plānošanas kopsavilkumu ar iedalījumu pa mēnešiem vai ceturkšņiem;
  • Aprēķina uzņēmuma debitoru maksājumus:
  1. Noskaidro budžetā paredzēto ieņēmumu apjomu pa mēnešiem vai citiem relatīvi īsiem laika periodiem;
  2. Noskaidro pircējiem piešķirtā kredīta periodu ilgumu;
  3. Ņemot vērā iepriekš veiktos apsvērumus, aprēķina, kad tiks saņemta samaksa par plānotajā periodā pārdotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem. Jāņem vērā arī iespējamās tirdzniecības atlaides par samaksu pirms kredīta perioda beigām;
  4. Noskaidro, kad tiks saņemta samaksa no debitoriem, kas ietverti uzņēmuma bilancē uz plānojamā budžeta perioda sākumu.
  • Plāno un aprēķina pārējos ienākumus:
  1. Noskaidro, vai būs citi naudas ienākumi, piemēram ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas vai saņemtās dividendes no līdzdalības citu uzņēmumu kapitālā;
  2. Ieraksta šos skaitļus attiecīgos plānotās naudas plūsmas ieņēmumu posteņos;
  • Aprēķina, cik lieli būs naudas maksājumi piegādātājiem:
  1. Noskaidro produkcijas ražošanas apjomu un materiālu izlietojumu pa mēnešiem;
  2. Noskaidro materiālu krājumu izmaiņas, attiecīgi arī materiālu iegādes apjomu un iegādes izmaksas pa mēnešiem;
  3. Noskaidro piegādātāju noteiktā kredīta periodu ilgumu;
  4. No augstāk minētajiem apsvērumiem izdara aprēķinus par to, kad būs jāizdara naudas maksājumi piegādātājiem;
  5. Noskaidro, kad tiks veikti maksājumi kreditoriem, kas iekļauti uzņēmuma bilancē uz plānojamā budžeta perioda sākumu.
  • Noskaidro pārējos ikmēneša maksājumus, piemēram, izdevumi pamatlīdzekļu iegādei, īstermiņa vai ilgtermiņa kredīta ikmēneša maksājumi, nodokļu maksājumi.

Naudas līdzekļu budžets, kas sagatavots gadam, mēnesim vai citam periodam, rāda vienīgi plānoto naudas apriti. Pat vislabākie plāna aprēķini nebūs pilnīgi precīzi. Tādēļ neizbēgami radīsies faktisko datu novirzes no budžetā paredzētajiem datiem. Sagatavojot naudas plūsmas plānu nenoteiktos apstākļos, nepieciešams izmantot varbūtību analīzi. Tādēļ vēlams izstrādāt naudas plūsmas plāna papildus variantus, pamatojoties uz dažādiem pieņēmumiem par pārdošanas ieņēmumu apjomu, izmaksām, samaksas laiku, šaubīgiem debitoriem u.tml. Plānojot dažādas varbūtības, vadībai vajadzētu prognozēt, kādi pasākumi tiks veikti neparedzētu situāciju gadījumā, kā arī izvērtēt galvenā budžeta faktoru ietekmi. Pamatojoties uz varbūtību analīzes datiem, par katra naudas līdzekļu posteņa iespējamo iznākumu, var precīzāk noteikt minimālo naudas līdzekļu atlikumu, kā arī nepieciešamā aizņēmuma apjomu, lai tiktu nodrošināti naudas līdzekļi pietiekamā daudzumā. Tā kā ir grūti īsā laikā finansēt neparedzētu naudas līdzekļu deficītu, tad elastīga plānošana ir īpaši vēlama arī tādēļ, lai varētu laikus ar kādu no kredītiestādēm noslēgt līgumu par ilgtermiņa vai īstermiņa aizdevumu. [2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. Rasma Alsiņa, Karina Zolutuhina, Jūlija Bojarenko „Vadības grāmatvedības pamati” „Raka” 2000.g. – 104. lpp.
  • 2. Lucey T. Costing. 5th Edition – London, 1996 – 410p.

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. Alsiņa R., Zolutuhina K., Bojarenko J. „Vadības grāmatvedības pamati”, „Raka”, 2000.g. – 180.lpp.
  • 2. Lucey T. Costing. 5th Edition – London, 1996 – 618p.