Pāriet uz saturu

Nemirstība

Vikipēdijas lapa
Džulio Romano (14921546). Nemirstība alegorija. Apmēram 1500. gads.

Nemirstība ir dzīve fiziskā vai dvēseles formā, kas ilgst nenoteikti ilgu laiku.

Nemirstību fiziskā formā var izdalīt divos veidos[1]:

  • nosacīti bioloģiska nemirstība (individuālu mirstības trūkums pēdējās ontoģenēzes stadijā - dalīšanās (vairošanās)) vienšūnas organismos;
  • hipotētiski bioloģiska nemirstība sarežģīti organizētās daudzšūnu dzīvajās būtnēs, tajā skaitā - un pirmkārt - cilvēka.
  1. В соответствии с крупнейшей базой данных по старению и продолжительности жизни животных AnAge, в настоящее время найдено семь видов практически нестареющих (бессмертных) многоклеточных организмов — Sebastes aleutianus, Chrysemys picta, Emydoidea blandingii, Terrapene carolina, Strongylocentrotus franciscanus, Arctica islandica, Pinus longaeva. Есть основания предполагать биологическое бессмертие у некоторых представителей отряда Tricladida (Барнс Р. и др. Беспозвоночные: новый обобщённый подход. — М: Мир, 1992. — С. 86).