Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Nenoapaļoti un noapaļoti patskaņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zemāk redzamajā tabulā redzamajos pāros pa kreisi ir nenoapaļoti patskaņi un pa labi noapaļoti.
Piemēram, /i/ gadījumā tā noapaļotais variants /y/, kas atbilst vācu burtam ⟨ü⟩, būtu iegūstams izrunājot /i/ un savelkot lūpas taurītē.
Un pretēji, nenoapaļotais /ɤ/, kas atbilst igauņu un lībiešu ⟨õ⟩ (uzsvērtā (pirmajā) zilbē) būtu iegūstams izrunājot /o/ un saplacinot lūpas.
Priekš.r. | G.pr.r. | Vid.r. | G.pak.r. | Pak.r. | |
Augsts | |||||
Gandr. augsts | |||||
Augsti vidējs | |||||
Vidējs | |||||
Zemi vidējs | |||||
Gandrīz zems | |||||
Zems |
Delabializēšanās lībiešu valodā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimta sākumam lībiešu valodā delabializējās priekšējās rindas labiālie patskaņi ⟨ü⟩ > ⟨i⟩, ⟨ö⟩ > ⟨e⟩, piemēram, tǖö > tīe "darbs".[1]
Kaut arī sākot no 20. gadsimta noapaļotais patskanis /y/ bija izzudis, Pirmās republikas laikā, pieaugot centieniem attīstīt lībiešu rakstu valodu, tika pieņemts lēmums turpināt atspoguļot šo izzudušo noapaļoto patskani ortogrāfijā kā ⟨y⟩, piemēram, rakstot vārdu ikš "viens" (mūsdienu ortogrāfijā) kā ykš (sal. ükš līdz 20. gs. sākumam). Piemēram, 30. gados publicētā laikrakstā ykš vana mīez nimtõt Jaņi Pālkali, voļ sūr statistik kuoŗŗiji "viens vecs vīrs vārdā Jānis Pālkalis bija liels statistikas vācējs".[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, ISBN 978-9984-49-730-3
- ↑ Par lībiešu laikrakstu Līvli — livones.net Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē.