Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tā atspoguļošanai izmanto zīmi [ɯ]. Tā noapaļotā versija ir patskanis [u]. Nenoapaļotu augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskani var realizēt izrunājot skaņu [u] un saplacinot lūpas.

Turku valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.
[ɯ] un [i] apzīmējošie burti turku valodā.

Turku valodā, lai pierakstītu skaņas [ɯ] un [i] izmanto burtus i ar un bez punkta, pirmās skaņas apzīmēšanai izmanto i bez punkta gan mazajai, gan lielajai burta versijai, otrās skaņas apzīmēšanai izmanto i ar punktu gan mazajai, gan lielajai burta versijai. Skaņa [ɯ] ir sastopama arī daudzās citās tjurku valodās.

Korejiešu valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

[ɯ] (hangilā: ㅡ) ir viens no korejiešu valodas patskaņiem. Atkarībā no izmantotās romanizācijas sistēmas, tas var tikt pierakstīts ar burtu kopu ⟨eu⟩, piemēram, vārdā hangeul [haːn.gɯl] ("hangils").

Lībiešu valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lībiešu valodas burta ⟨õ⟩ vērtība uzsvērtā zilbē ir nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis.[1] Vītso piemin, ka tas esot līdzīgs igauņu un vepsu ⟨õ⟩, bet augstāks. Igauņu ⟨õ⟩ skaņa /ɤ/ ir tās pašas rindas un noapaļotības kā /ɯ/, bet zemāka, kas saskan ar Vītso definīciju.

Japāņu valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Problēmas šo failu atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Japāņu valodā tiek izmantots saspiests (angļu: compressed) augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, atšķirībā no [u] lūpas neveido apaļu formu, taču atšķirībā no [ɯ] lūpu kaktiņi saskaras. Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā to pieraksta kā [ɯᵝ], kur [◌ᵝ] apzīmē lūpu kompresiju. Japāņu valodas romanizācijā to vienmēr ataino kā ⟨u⟩.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, ISBN 978-9984-49-730-3