Nitrēšana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Nitrēšana ir nitrogrupu ievadīšana molekulās (parasti organiskajos savienojumos). Nitrējot iegūst nitrosavienojumus un slāpekļskābes esterus. Šādā veidā iegūtās vielas parasti vai nu ir sprāgstvielas, vai arī tās var izmantot par sprāgstvielu komponentiem.

Benzola nitrēšanas reakcija

Nitrēšanai parasti lieto nitrējamo organisko izejvielu, slāpekļskābi un ūdens atņēmējvielu. Parasti par ūdens atņēmējvielu lieto sērskābi, taču atsevišķiem procesiem tā ir par vāju, vai par skābu. Nitrējot acidofobus savienojumus (daudzi heterocikli, heksogēns, furacilīns), nevar lietot sērskābi, jo tā sagraus molekulas struktūru, tur parasti lieto acetanhidrīdu. Ja savienojumā jāievada ļoti daudzas nitrogrupas, pēdējām nitrogrupām vajag ļoti spēcīgu nitrēšanas aģentu, parasti tam lieto oleumu (sērskābes anhidrīda šķīdumu sērskābē), bet dažreiz lieto fosfora pentoksīdu (fosforskābes anhidrīdu).

Nitrēšanas reakcijas parasti nav selektīvas, un tajās veidojas dažādu nitrēšanas pakāpes produktu maisījums.