Esteri
Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti. Skābe var būt gan organiskā skābe, gan arī neorganiskā skābe. Estera molekulā izšķir skābes atlikumu un spirta atlikumu. Skābekļa atoms, kas saista šos divus atlikumus, ir no spirta. Esteru nosaukumus veido no spirta atlikuma nosaukuma un skābes atlikuma nosaukuma (kā sāļiem), piemēram, etilacetāts: etil- ir no etilspirta un -acetāts ir no etiķskābes. Etilacetāts ir etiķskābes un etilspirta esteris, jeb etiķskābes etilesteris. Ja esteris ir veidojies no vairākvērtīgas skābes (piemēram, ftalskābes), tas var saturēt vairākus spirta atlikumus un attiecīgi, ja tas ir veidojies no vairākvērtīga spirta (piemēram, glicerīna), tas var saturēt vairākus skābes atlikumus.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skābei reaģējot ar spirtu ūdeni atņemošas vielas klātbūtnē (par ūdeni atņemošo vielu parasti lieto sērskābi, dažreiz lieto fosfora pentoksīdu). To sauc par esterificēšanas reakciju.
- Skābes anhidrīdam vai halogēnanhidrīdam reaģējot ar spirtu.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielmolekulārie esteri ir taukaini. Mazmolekulārie esteri bieži vien ir smaržīgas vielas. Tos lieto par sintētiskajām smaržvielām. Mazmolekulāros esterus lieto arī par šķīdinātājiem (etilacetāts, butilacetāts). Esteri reaģē ar sārmiem (veidojot skābes sāli un brīvu spirtu), tā ir pārziepošanās reakcija, tādā veidā iegūst arī ziepes (taukskābju nātrija un kālija sāļi). Esteri var reaģēt arī ar citām skābēm, veidojot šo skābju esterus un brīvu skābi, kā arī ir iespējamas esteru reakcijas ar citiem spirtiem, veidojot citu esteri un brīvu spirtu (šādā veidā iegūst biodīzeļdegvielu, kas ir taukskābju metilesteris (vai retāk etilesteris)).
Dabā izplatītākie esteri ir dzīvajos organismos esošie lipīdi. Nitroglicerīns ir slāpekļskābes esteris. Visplašāk pazīstamie lipīdi ir tauki un augu eļļas, kas ir glicerīna un taukskābju esteri.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|