Nordenšelda arhipelāgs
| Nordenšelda arhipelāgs | |
|---|---|
| архипелаг Норденшельда | |
  Nordenšelda arhipelāgs  Nordenšelda arhipelāgs  Nordenšelda arhipelāgs  Nordenšelda arhipelāgs | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 76°45′N 96°00′E / 76.750°N 96.000°EKoordinātas: 76°45′N 96°00′E / 76.750°N 96.000°E |
| Salu skaits | 90 |
| Platība | ~2000[1] km² |
| Garums | 93 km |
| Augstākais kalns | 107 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
 Nordenšelda arhipelāgs Vikikrātuvē | |
Nordenšelda arhipelāgs (krievu: архипелаг Норденшельда) ir Krievijai piederoša neapdzīvotu salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas izvietojušās Karas jūras dienvidaustrumos uz ziemeļiem no Taimiras pussalas. Arhipelāgs sastāv no vairākām atsevišķām salām un piecām salu grupām. Lielākā arhipelāga sala ir Ruskija tā ziemeļos. Dažkārt Nordenšelda arhipelāgam pieskaita arī salu grupu pie Taimiras pussalas ziemeļu krasta, ko no pārējām atdala Matisena šaurums — Taimiras sala, Nansena sala, Bonevī sala, Pilota Mahotkina sala, Pilota Aļeksejeva sala, Pravdas sala u.c.[2]
Galvenās salas un salu grupas:
- Ruskija arhipelāga ziemeļos,
- Litkes salas — 10 salas arhipelāga ziemeļos, lielākā — Jermolova sala,
- Austrumu salas — 15 salas arhipelāga austrumos, lielākā — Tirtova sala,
- Civolkas salas — 17 salas arhipelāga rietumos, lielākā — Krasina sala,
- Pahtusova salas — 15 salas arhipelāga centrā, lielākā — Petersena sala,
- Viļkicka salas — 15 salas arhipelāga dienvidos, lielākā — Čabaka sala ar arhipelāga augstāko punktu 107 m vjl.
Salas vulkāniskas izcelsmes, reljefs paugurains. Salas atrodas arktiskās tundras dabas zonā.[3] Augājs nabadzīgs, galvenokārt ķērpji un sūnas. Arhipelāgs ietilpst Lielā Arktikas dabas rezervāta teritorijā.[4]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas 1740. gadā atklāja Lielās Ziemeļu ekspedīcijas grupa Ņikifora Čekina vadībā, bet nosaukumu tām nepiešķīra, noturot tās par Taimiras pussalas ziemeļu krastu. 1893. gadā arhipelāgu apsekoja Fritjofa Nansena ekspedīcija ar kuģi Fram un piešķīra tam zviedru ģeologa un ģeogrāfa Ādolfa Ērika Nordenšelda vārdu.
Līdz 1990. gadiem arhipelāgā darbojās vairākas polārstacijas: Ruskijas salā — vissezonas stacija Ostrovruskija, Tirtova salā — Tirtova, bet Pravdas salā — Pravda.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Водно-болотные угодия России. Архипелаг Норденшельда
- ↑ «ТОПОНИМИКА МОРЕЙ СОВЕТСКОЙ АРКТИКИ. 10. АРХИПЕЛАГ НОРДЕНШЕЛЬДА». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 13. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. februārī.
- ↑ «Большая российская энциклопедия. НО́РДЕНШЕ́ЛЬДА АРХИПЕЛА́Г». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. februārī.
- ↑ «Большой Арктический государственный природный заповедник». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2022. gada 13. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nordenšelda arhipelāgs.