Oļegs Ivanovskis

Oļegs Ivanovskis Олег Генрихович Ивановский Personīgā informācija Dzimis 1922. gada 18. janvārī Maskava, Krievijas PFSR (tagad Krievija) Miris 2014. gada 18. septembrī (92 gadi) Maskava, Krievija Pilsonība Krievija Tautība krievs

Inženiera darbība Nozare kosmonautika Izglītība Maskavas enerģētikas institūts

Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks 1940. — 1946. Valsts PSRS Kaujas darbība Otrais pasaules karš

Oļegs Ivanovskis (Олег Генрихович Ивановский; dzimis 1922. gada 18. janvārī, miris 2014. gada 18. septembrī) bija PSRS inženieris, darbojies kosmonautikas jomā. Bijis kosmosa kuģa Vostok vadošais konstruktors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1922. gada 18. janvārī Maskavā. Otrā pasaules kara laikā 1940. gadā viņu iesauca militārajā dienestā robežsardzes karaspēkā. Pēc kara Ivanovskis strādāja NII-88. 1953. gadā viņš pabeidza Maskavas enerģētikas institūtu. 1957. gadā Oļegs Ivanovskis kļuva par konstruktoru biroja OKB-1 kosmisko aparātu (to skaitā pirmo Mēness zonžu Luna-1, Luna-2, Luna-3, kā arī kosmosa kuģa Vostok) vadošais konstruktors. 1961. gadā tieši piedalījās kosmosa kuģa Vostok-1 sagatavošanā, ar kuru pirmoreiz kosmosā devās Jurijs Gagarins. Pēc tam Ivanovskis pārcelts PSRS Ministru Padomes Prezidija komisijas militāri rūpniecisko jautājumu aparātā.

1965. gadā Oļegs Ivanovskis kļuva par Lavočkina mašīnbūves rūpnīcas galvenā konstruktora G. Babakina vietnieku. 1976. gadā viņš kļuva par Mēness automātisko staciju galveno konstruktoru. Piedalījies Mēness visurgājēju Lunohod, Mēness grunts atgādāšanas aparātu, astrofizikas observatorijas Astron, pavadoņu Prognoz izveidē.

Oļega Ivanovska vārdā nosaukta mazā planēta 18814 Ivanovsky.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oļegs Ivanovskis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)