Oga (latīņu: bacca; uva)[1] ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).[2]
Tās attīstās no apakšējās vai augšējās sēklotnes.[2] Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ietilpst vienkārši sulīgajos augļos, kur bez ogām tiek ieskaitīti arī kaulenis, ābols un hesperīds.[3] Ogas raksturīgas vīnkokiem, ērkšķogām, jāņogām, mellenēm, dzērvenēm u. c. augiem. Arī kartupeļu, tomātu, ķirbju augļi ir ogas. Kļūdaini sadzīvē par ogām sauc arī zemenes, avenes un citu augu sulīgos augļus. Ogās ir daudz vitamīnu, kā arī citas vērtīgas vielas. Tāpēc tās tiek lietotas uzturā un medicīnā. Lielākā daļa ogu ir ēdamas, tomēr atsevišķu augu ogas ir indīgas.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oga.
