Okinotori

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Okinotorišima)
Jump to navigation Jump to search
Okinotori
Okinotori (Klusais okeāns)
Okinotori
Okinotori
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 20°25′0″N 136°05′0″E / 20.41667°N 136.08333°E / 20.41667; 136.08333Koordinātas: 20°25′0″N 136°05′0″E / 20.41667°N 136.08333°E / 20.41667; 136.08333
Platība 7,8 km²
Administrācija
Karogs: Japāna Japāna
Prefektūra Tokija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Okinotori Vikikrātuvē

Okinotori (japāņu: 沖ノ鳥島, Okinotori-shima — ‘tālā putnu sala’) ir koraļļu atols Klusā okeāna ziemeļrietumos. Pieder Japānai un administratīvi ietilpst Tokijas prefektūrā. Atolā jūras erozijas rezultātā nav saglabājušās dabiskās salas; bijušo klinšu vietā uzbūvētas trīs mākslīgas dzelzsbetona salas 60 m diametrā un uz pāļiem būvēts meteostacijas komplekss. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai meteostacijas apkalpojošais personāls.

Iespējams, pirmais atolu 1543. gadā ieraudzīja spāņu jūrasbraucējs Bernardo de la Torre. 1565. gadā rifu apmeklēja cits spānis — Migels Lopess de Legaspi, un nosauca to par Paresevelu (spāņu: Parece Vela — ‘izskatās pēc buras’). 1789. gadā atolu apmeklēja britu kuģis Iphigenia un nosauca to par Duglasa rifu (Douglas Reef). 1931. gadā, pārliecinājusies, ka citas valstis nepretendē uz šo rifu, Japāna pasludināja to par savu teritoriju. No 1939. līdz 1941. gadam tika sagatavoti pamati bākai un meteostacijai, bet darbus pārtrauca Otrais pasaules karš.

Pēc kara, saskaņā ar Sanfrancisko līgumu, atols nonāca amerikāņu kontrolē un tikai 1968. gadā tika atgriezts Japānas jurisdikcijā. No 1987. līdz 1993. gadam atolā tika izbūvēti tērauda viļņlauži un dzelzsbetona konstrukcijas, kam vajadzēja novērst atola turpmāku erodēšanos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Yukie Yoshikawa. 2005. "Okinotorishima: Just the Tip of the Iceberg Archived 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē.". Harvard Asian Quarterly, Vol. 9, No. 4.