Bāka

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bāka pie Vācijas krastiem Ziemeļjūrā.

Bāka ir tornis vai cita veida konstrukcija, kas izstaro gaismas staru, lai brīdinātu kuģus par briesmām jūrā vai iezīmētu kuģa ceļus. Tajā var būt novietotas arī akustiskās un radiotehniskās ierīces.

Viena no zināmākajām bākām ir Aleksandrijas bāka, viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Mūsdienīgās bākas sāka būvēt tikai 18. gadsimtā. Sākotnēji tās tika celtas no koka, bet problēmas sagādāja tas, ka vētru laikā tās bieži sabruka. Pirmā bāka, kas tika celta no savstarpēji saistītiem mūra blokiem, bija 1759. gadā uzceltā bāka uz Edistonas klintīm (Eddystone Rocks) pie Plimutas, Anglijā. Savstarpēji saistīti mūra bloki palika par galveno izejmateriālu bāku celtniecībā līdz 20. gadsimtam, kad bāku celtniecībā sāka izmantot tēraudu un betonu.