Orānija (Dienvidāfrika)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Orānija
Orania
Skats no putna lidojuma
Skats no putna lidojuma
Orānija (Dienvidāfrika)
Orānija
Orānija
Atrašanās vieta Dienvidāfrikā
Koordinātas: 29°49′S 24°24′E / 29.817°S 24.400°E / -29.817; 24.400Koordinātas: 29°49′S 24°24′E / 29.817°S 24.400°E / -29.817; 24.400
Province Ziemeļkāpa
Dibināta 1963
Kā vārdā nosaukta Oranjes upe
Platība[2]
 • Kopējā 8,95 km2
Augstums 1 180 m
Iedzīvotāji (2017)[2][3]
 • kopā 1 500[1]
Pasta indekss 8752
Tālruņu kods 053
Mājaslapa www.orania.co.za
Orānija Vikikrātuvē

Orānija (afrikandu: Orania) ir pilsēta Dienvidāfrikā, Ziemeļkāpā, Karū reģionā, Oranjes upes krastā.[4] Pilsētu divās daļās sadala autoceļš R369 un tā atrodas pusceļā starp Keiptaunu un Pretoriju.[5][6]

Pilsētas mērķis ir radīt nocietinātu afrikāneru apmetni un saglabāt afrikāneru identitāti, uzturot dzīvu to valodu un kultūru. Pilsētā aicināts dzīvot ikviens, kas uzskata sevi par afrikāneru un savu izcelsmi identificē ar afrikāneriem.[7]

Kritiķi uzskata, ka pilsētas pārstāvji noraida "varavīksnes nācijas" ideju[8] un šajā anklāvā mēģina radīt pirmsdemokrātijas Dienvidāfriku,[9] bet iedzīvotāji apgalvo, ka to mērķis ir aizsargāt to valodas un kultūras mantojumu, kā arī pasargāt sevi no augstā noziedzības līmeņa valstī,[10][11] kā arī izmantot valsts konstitūcijā noteiktās tiesības uz pašnoteikšanos.[4] Pilsētas attiecības ar Dienvidāfrikas valdību ir nekonfrontējošas, un lai arī tās darbība ir pret sabiedrības mērķiem,[12] tās pastāvēšana atzīta par likumīgu.[13]

Nelielajai kopienai ir sava radio stacija, sava valūta, ora.[14][15] Laikraksts Diamond Fields Advertiser 2017. gada jūlijā pilsētas iedzīvotāju skaitu novērtēja ap 1500.[1] 2013. gadā pilsētā bija reģistrēti vairāk nekā 100 uzņēmumi.[16] Savdabīgo pilsētu regulāri apmeklē žurnālisti un dokumentālo filmu uzņemšanas grupas.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Orania plans new e-currency». Diamond Fields Advertiser. 2017. gada 27. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. oktobris. Skatīts: 2018. gada 5. janvāris.
  2. 2,0 2,1 «Main Place "Orania"». Census 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembris. Skatīts: 2014. gada 10. janvāris.
  3. «Sosio-ekonomiese opname – Orania sensus 2014» (Afrikaans). Orania Dorpsraad. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 15. jūnijs.
  4. 4,0 4,1 Pumza Fihlani. «Inside South Africa's whites-only town of Orania». BBC News, 2014. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 6. oktobris. Skatīts: 2014. gada 6. oktobris.
  5. Burgt, 2016, 15. lpp.
  6. Haleniuk, 2013, 4. lpp.
  7. Burgt, 2016, 68-69. lpp.
  8. Jane Standley. «Rainbow nation at risk?». BBC News, 2000. gada 16. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 12. aprīlis.
  9. Suzanne Daley. «Orania Journal; Afrikaners Have a Dream, Very Like the Old One». NYTimes.com, 1999. gada 4. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 27. maijs. Skatīts: 2015. gada 12. aprīlis.
  10. Poppy Louw. «20 years of democracy in Orania: The past might have a future». Times LIVE, 2014. gada 29. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 30. marts. Skatīts: 2015. gada 31. marts.
  11. Quentin Leboucher. «We’re not racists, say Orania residents». IOL News, 2013. gada 8. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 12. aprīlis.
  12. «'Whites-only' money for SA town». BBC News. 2004. gada 29. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2015. gada 12. aprīlis.
  13. Nick Bezuidenhout. «VF se strewe legitiem, sê Moosa» [Freedom Front endeavour legitimate, says Moosa] (Afrikaans). Beeld, 1998. gada 5. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūlijs.
  14. Burgt, 2016, 54-55. lpp.
  15. 15,0 15,1 Rebecca Davis. «Orania: The place where time stood still». Daily Maverick, 2013. gada 16. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 12. aprīlis.
  16. Haleniuk, 2013, 10. lpp.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]