Pretorija

Pretorija
Pretorija;
	pilsēta
Pretoria; iPitori; Tshwane;
; Karogs	; Ģerbonis
	Moto: Præstantia Prævaleat Prætoria
	Pretorija Pretorija Pretorija
	Koordinātas (pilsētas dome): 25°45′12″S 28°11′13″E / 25.75333°S 28.18694°EKoordinātas: 25°45′12″S 28°11′13″E / 25.75333°S 28.18694°E
Valsts	Dienvidāfrika
Province	Hautena
Metropoles municipalitāte	Chvane
Dibināta	1855. gada 18. novembrī
Platība
• pilsēta	687,54 km2
• aglomerācija	6 298 km2
Augstums	1 339 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	2 818 100
• blīvums	4 098,8/km²
• aglomerācija	2 921 488
Laika josla	SAST (UTC+2)
Tālruņu kods	012
	Pretorija Vikikrātuvē

Pretorija (afrikandu: Pretoria, isindebele: iPitori) ir viena no trim Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētām, kas kalpo kā izpildvaras (administratīvā) galvaspilsēta, un de facto ir nacionālā galvaspilsēta. Pretorija atrodas Hautenas provinces ziemeļu daļā, Chvanes distriktā. Aptuveni 55 kilometrus uz dienvidiem no Pretorijas atrodas Johannesburga. Pretorija ir pazīstama ar savu vēsturisko mantojumu, bagāto kultūras dzīvi un skaistiem dabas parkiem. Pilsēta dibināta 1855. gadā, un tās nosaukums ir dots par godu Vortrekeru līderim Andrīsam Pretoriusam. Pretorija ir slavena ar ievērojamajiem pieminekļiem, piemēram, Vortrekeru piemineklis, kā arī ar jakarandu kokiem, kas pavasarī pilsētu pārvērš violetā ziedu jūrā. Pretorija ir dinamiska pilsēta ar nozīmīgu lomu Dienvidāfrikas vēsturē, politikā un saimniecībā.

Dienvidāfrikai ir trīs galvaspilsētas. Pretorija ir izpildvaras galvaspilsēta, bet atlikušās divas galvaspilsētas ir Keiptauna, kura ir likumdošanas, un Blumfonteina, kura ir juridiskā galvaspilsēta.

Vēsture

Pretorija ir pilsēta ar bagātīgu un daudzveidīgu vēsturi, kas cieši saistīta ar Dienvidāfrikas Republikas attīstību. Pilsētu 1855. gada 18. novembrī nodibināja Vortrekeru līderis un politiķis Martinuss Pretoriuss, kurš nosauca to par godu savam tēvam Andrīsam Pretoriusam. Andrīss Pretoriuss ieguva slavu pēc uzvaras pār zulu armiju 1838. gada kaujā pie Blūdriveras (Blood River), kas kļuva par nozīmīgu notikumu būru pašapziņas veidošanā.

Pretorija ātri vien kļuva par svarīgu politisko un administratīvo centru. 1860. gadā tā kļuva par Transvālas Republikas galvaspilsētu, un tās loma pieauga Būru karu laikā. Pirmais Būru karš (1880—1881) un Otrais Būru karš (1899—1902) bija konflikti, kuros Pretorijai bija būtiska stratēģiska nozīme. Pilsēta kļuva par britu spēku mērķi un 1900. gadā pēc smagas cīņas nonāca britu kontrolē.

Pēc Būru karu beigām un Dienvidāfrikas Savienības izveidošanas 1910. gadā, Pretorija kļuva par tās izpildvaras galvaspilsētu. Tā nostiprināja savu statusu kā valsts administratīvais centrs, kurā atrodas gan valdības ēkas, gan arī vēstniecības. Savienības laika posmā (1910—1961) un pēc tam aparteīda laikā, Pretorija kļuva par simbolu valsts institūcijām un politiskajam režīmam.

1994. gadā, pēc demokrātiskās pārejas Dienvidāfrikā, Pretorija saglabāja savu nozīmi kā valsts izpildvaras galvaspilsēta, kur atrodas prezidenta rezidence un valdības iestādes. Mūsdienās pilsēta ir pazīstama ne tikai ar savu vēsturisko mantojumu, bet arī ar kultūras daudzveidību un modernām attīstības tendencēm. Pretorijas vēsture atspoguļo gan politisko pārmaiņu dinamiku Dienvidāfrikā, gan arī tās attīstību kā nozīmīgam reģionālajam centram.