Pāriet uz saturu

Pretorija

Vikipēdijas lapa
Pretorija
pilsēta
  • Pretoria
  • iPitori
  • Tshwane
Pretorija
Karogs: Pretorija
Karogs
Ģerbonis: Pretorija
Ģerbonis
Moto: Præstantia Prævaleat Prætoria
Pretorija (Dienvidāfrika)
Pretorija
Pretorija
Pretorija (Hautena)
Pretorija
Pretorija
Pretorija (Āfrika)
Pretorija
Pretorija
Koordinātas (pilsētas dome): 25°45′12″S 28°11′13″E / 25.75333°S 28.18694°E / -25.75333; 28.18694Koordinātas: 25°45′12″S 28°11′13″E / 25.75333°S 28.18694°E / -25.75333; 28.18694
Valsts Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika
Province Hautena
Metropoles municipalitāte Chvane
Dibināta 1855. gada 18. novembrī
Platība
 • pilsēta 687,54 km2
 • aglomerācija 6 298 km2
Augstums 1 339 m
Iedzīvotāji (2023)
 • pilsēta 2 818 100
 • blīvums 4 098,8/km²
 • aglomerācija 2 921 488
Laika josla SAST (UTC+2)
Tālruņu kods 012
Pretorija Vikikrātuvē

Pretorija (afrikandu: Pretoria, isindebele: iPitori) ir viena no trim Dienvidāfrikas Republikas galvaspilsētām, kas kalpo kā izpildvaras (administratīvā) galvaspilsēta, un de facto ir nacionālā galvaspilsēta. Pretorija atrodas Hautenas provinces ziemeļu daļā, Chvanes distriktā. Aptuveni 55 kilometrus uz dienvidiem no Pretorijas atrodas Johannesburga. Pretorija ir pazīstama ar savu vēsturisko mantojumu, bagāto kultūras dzīvi un skaistiem dabas parkiem. Pilsēta dibināta 1855. gadā, un tās nosaukums ir dots par godu Vortrekeru līderim Andrīsam Pretoriusam. Pretorija ir slavena ar ievērojamajiem pieminekļiem, piemēram, Vortrekeru piemineklis, kā arī ar jakarandu kokiem, kas pavasarī pilsētu pārvērš violetā ziedu jūrā. Pretorija ir dinamiska pilsēta ar nozīmīgu lomu Dienvidāfrikas vēsturē, politikā un saimniecībā.

Dienvidāfrikai ir trīs galvaspilsētas. Pretorija ir izpildvaras galvaspilsēta, bet atlikušās divas galvaspilsētas ir Keiptauna, kura ir likumdošanas, un Blumfonteina, kura ir juridiskā galvaspilsēta.

Pretorija ir pilsēta ar bagātīgu un daudzveidīgu vēsturi, kas cieši saistīta ar Dienvidāfrikas Republikas attīstību. Pilsētu 1855. gada 18. novembrī nodibināja Vortrekeru līderis un politiķis Martinuss Pretoriuss, kurš nosauca to par godu savam tēvam Andrīsam Pretoriusam. Andrīss Pretoriuss ieguva slavu pēc uzvaras pār zulu armiju 1838. gada kaujā pie Blūdriveras (Blood River), kas kļuva par nozīmīgu notikumu būru pašapziņas veidošanā.

Pretorija ātri vien kļuva par svarīgu politisko un administratīvo centru. 1860. gadā tā kļuva par Transvālas Republikas galvaspilsētu, un tās loma pieauga Būru karu laikā. Pirmais Būru karš (1880—1881) un Otrais Būru karš (1899—1902) bija konflikti, kuros Pretorijai bija būtiska stratēģiska nozīme. Pilsēta kļuva par britu spēku mērķi un 1900. gadā pēc smagas cīņas nonāca britu kontrolē.

Pēc Būru karu beigām un Dienvidāfrikas Savienības izveidošanas 1910. gadā, Pretorija kļuva par tās izpildvaras galvaspilsētu. Tā nostiprināja savu statusu kā valsts administratīvais centrs, kurā atrodas gan valdības ēkas, gan arī vēstniecības. Savienības laika posmā (1910—1961) un pēc tam aparteīda laikā, Pretorija kļuva par simbolu valsts institūcijām un politiskajam režīmam.

1994. gadā, pēc demokrātiskās pārejas Dienvidāfrikā, Pretorija saglabāja savu nozīmi kā valsts izpildvaras galvaspilsēta, kur atrodas prezidenta rezidence un valdības iestādes. Mūsdienās pilsēta ir pazīstama ne tikai ar savu vēsturisko mantojumu, bet arī ar kultūras daudzveidību un modernām attīstības tendencēm. Pretorijas vēsture atspoguļo gan politisko pārmaiņu dinamiku Dienvidāfrikā, gan arī tās attīstību kā nozīmīgam reģionālajam centram.

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretorijas sadraudzības pilsētas ir:

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pretorijā dzimuši vai dzīvojuši:

  1. «Bakının qardaşlaşdığı şəhərlər - SİYAHI». modern.az (azerbaidžāņu). 2016-02-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. decembris. Skatīts: 2020-11-25.
  2. «Care-i cel mai… înfrățit oraș din România? Care-i cu americanii, care-i cu rușii? Și care-i înfrățit cu Timișoara…». banatulazi.ro (rumāņu). Banatul Azi. 2016-08-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. decembris. Skatīts: 2020-11-25.
  3. «Sister Cities». citybyo.co.zw. Bulawayo. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2020-11-25.
  4. «Перелік міст, з якими Києвом підписані документи про поріднення, дружбу, співробітництво, партнерство». kyivcity.gov.ua (ukraiņu). Kyiv. 2018-02-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. janvāris. Skatīts: 2020-11-25.
  5. «International Links». mccpl.mu. Port Louis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 21. maijs. Skatīts: 2020-11-25.
  6. «International Sister Cities». tcc.gov.tw. Taipei. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. oktobris. Skatīts: 2020-11-25.
  7. «گذری بر خواهرخوانده تهران در شرق اروپا». isna.ir (persiešu). Iranian Students' News Agency. 2018-03-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. maijs. Skatīts: 2020-11-25.
  8. «DC Sister Cities». os.dc.gov. Office of the Secretary, Washington DC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2020-11-25.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]