Orientēšanās ar slēpēm
| ||
| Pamatinformācija | ||
| Augstākais pārvaldes orgāns | IOF - Starptautiskā orientēšanās federācija | |
| Īpašības | ||
| Kontakts starp sportistiem |
Bezkontakta | |
| Komandas | Individuāls | |
| Jaukts dzimums | Atsevišķas kategrijas | |
| Ekipējums | Distanču slēpošanas inventārs, Kartes turētājs | |
| Olimpiskās spēles | nē | |
Orientēšanās ar slēpēm jeb ziemas orientēšanās ir distanču slēpošanas izturības ziemas sporta veids, un ir viena no četrām IOF atzītajām orientēšanās sporta disciplīnām.[1] Veiksmīgs "ziemas orientierists" apvieno augstu fizisko izturību, spēku un teicamas orientēšanās spējas, pārvietojoties lielā ātrumā.
Orientējoties ar slēpēm, tiek izmantotas standarta orientēšanās kartes, kurās ar īpašu zaļu apdruku tiek izcelts taku un ceļu tīkls, kas norāda uz slēpošanu pa sniegu. Citi simboli norāda uz to, vai ceļi ir plati vai šauri, sniegoti vai tīri. Tiek izmantota līdzīga orientēšanās tehnika, kā veloorientēšanās. Tiek izmantots standarta distanču slēpošanas ekipējums, kā arī kartes turētājs, kas īpašā veidā piestiprināts pie krūtīm. Salīdzinot ar distanču slēpošanu, ķermeņa augšdaļas spēks ir svarīgāks, jo, slēpojot pa šaurām sniega takām, ir nepieciešams vairāk spēka rokās, lai stumtos uz priekšu.
Sacensības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemas orientēšanās sacensības ir paredzētas, lai pārbaudītu sportistu fizisko spēku un navigācijas prasmes. Ziemas orientieristi izmanto karti, lai pārvietotos blīvā slēpošanas trasšu tīklā, un lai pēc iespējas īsākā laikā apmeklētu vairākus kontrolpunktus. Sagatvoto trašu tīkls un kontrolpunkti ir iezīmēti kartē, un reljefā nav atzīmētu nekādu norāžu. Kontrolpunnkti jāapmeklē pareizā secībā. Karte sniedz visu informāciju, kas sportistam nepieciešama, lai izlemtu, kurš maršruts ir ātrākais, ieskaitot trašu kvalitāti un platumu. Sportistam katras sacensības laikā lielā ātrumā jāpieņem simtiem maršruta izvēles lēmumu: medaļu var maksāt neliels koncentrēšanās trūkums tikai sekundes simtdaļā. Orientēšanās ar slēpēm ir laika mērīta un objektīva. Rezultāts tiek vērtēts pēc laika: uzvar ātrākais laiks (ja sportists ir atzīmējies visos kartē esošajos kontrolpunktos pareizā secībā). Finišā no elektroniskā čipa pārbauda, vai sportists visus kontrolpunktus ir apmeklējis pareizajā secībā.
Ekipējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Persona, kas piedalās ziemas orientēšanās sacensībās, ir aprīkota ar:
Distanču slēpošanai piemērotu apģērbu, distanšu slēpošanas zābakiem[2], distanču slēpēm[3] un slēpju nūjām.
Organizatora sniegtā ziemas orientēšanās karte, kurā norādīti kontrolpunkti, kuri jāapmeklē secībā. Karte ir izstrādāta, lai sniegtu visu informāciju, kas dalībniekam nepieciešama, lai izlemtu, kurš maršruts ir ātrākais, piemēram, trases kvalitāte, slīpums un attālums. Zaļās līnijas kartē parāda taku, kas piemērota braukšanai ar slēpēm. Atkarībā no līniju biezuma un nepārtrauktības dalībnieks pieņem lēmumus par to, kurš maršruts ir ātrākais starp kontrolpunktiem.
Kartes turētājs: kartes krūtīs piestiprināts kartes turētājs ļauj apskatīt karti, slēpojot ar pilnu ātrumu.
Pēc izvēles, kompasu piestiprina kartes turētājam vai slēpotāja rokai.
Elektroniskā atzīmēšanās iekārta [4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ IOF.Ski Orienteering
- ↑ "Ski boot" (en). Wikipedia. 2020-01-04.
- ↑ "Ski" (en). Wikipedia. 2020-11-03.
- ↑ "Control point (orienteering)" (en). Wikipedia. 2019-11-15.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orientēšanās ar slēpēm.
