Orientēšanās karte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Klasiskās orientēšanās kartes paraugs
Velo orientēšanās karte mežā
Orientēšanās ar slēpēm karte

Orientēšanās karte ir orientēšanās sporta karte, kas veidota saskaņā ar speciāliem apzīmējumiem, kurus apstiprina Starptautiskā orientēšanās federācija. Tās visbiežāk tiek veidotas mērogā 1:5000 — 1:30 000 atkarībā no tās paredzētā pielietojuma un apvidus īpatnībām. Šādas kartes mūsdienās bieži tiek veidotas izmantojot apvidus lāzerskenēšanas datus.[1]

Klasiskās orientēšanās kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klasiskajās orientēšanās kartēs uzsvars tiek likts uz visu, kas atrodas apvidū un varētu palīdzēt orientieristiem saprast savu atrašanās vietu, detalizēti norādīti reljefs, purvi, krituši koki, izmaiņas mežaudzē. Tās tiek zīmētas pēc vispārpieņemtiem orientēšanās apzīmējumiem.[2]

Velo orientēšanās (MTB-O) kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Velo orientēšanās kartēs galvenā uzmanība tiek vērsta izteiktam ceļu un taku tīklojumam, pēc tam apkārtējam apvidum un reljefam. Šajās kartēs ceļi un takas tiek izcelti ar biezākām melnām līnijām, kas atkarībā no līnijas veida apzīmē ceļa vai takas izbraucamību — nepārtrauktās līnijas nozīmē, ka ceļš ir ātri braucams, punktotās — ka lēni braucams.

Orientēšanās ar slēpēm (Ski-O) kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Orientēšanās ar slēpēm tiek izmantotas kartes, kurās ar zaļu krāsu tiek īpaši izcelts iepriekš sagatavoto ceļu un taku tīkls, nepārtrauktās līnijas nozīmē labāku braucamību, pārtrauktās — sliktāku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]