Orlovača ala
| Orlovača ala | |
|---|---|
 | |
  Orlovača ala | |
| Atrašanās vieta |
netālu no  Pale, Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina |
| Koordinātas | 43°53′00″N 18°35′03″E / 43.88333°N 18.58417°EKoordinātas: 43°53′00″N 18°35′03″E / 43.88333°N 18.58417°E |
| Dziļums | 560 m |
| Garums | 2500 m |
| Ģeoloģija | karsta ala |
| Ieejas | 2 |
 Orlovača ala Vikikrātuvē | |
Orlovača ala ir otra garākā ala Bosnijā un Hercegovinā un garākā ala Serbu Republikā. Tā atrodas pie Orlovača kalna, 10 kilometrus uz rietumiem no Pales un 15 kilometrus uz austrumiem no Sarajevas. Vietējie iedzīvotāji to pazīst kā Savina alu.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ieeja atrodas milzīgā klintī virs Sumbulovaca ciema, 1056 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pirmais alas plāns tika sastādīts 1975. gadā, vēlāk tika atklāta un iztīrīta alas otrā ieeja, kas bija aizbērta ar akmeņiem. Kopējais dziļums ir aptuveni 560 metri, kopējais apsekoto eju garums ir aptuveni 2500 metri.[1] Alā ir četri līmeņi, zemākajā tek Sinjeves upe. Alā izveidojušies daudzi saķepinātie veidojumi: stalaktīti, stalagmīti u.c. Alas dobuma mikroklimats ir stabils: visu gadu temperatūra ir 8,8 °C, un mitrums pārsniedz 90%.[2]
Alā tika atrasti lāča kauli, un tiek lēsts, ka to vecums ir 16 000 gadi. Šie kauli glabājas alas muzejā. Alas apkārtnē tika veikti arī arheoloģiskie izrakumi un atrastas cirvja atliekas un keramikas lauskas.[2] Alā dzīvo arī sikspārņi.[3]
Kopš 2011. gada ala ir dabas piemineklis, pieminekļa platība ir 27,1 hektārs.[4] Kopš 1980. gada daļa alu eju tika aprīkotas un atvērtas tūristiem, bet kopš 1992. gada karadarbības dēļ apmeklējumi bija pārtraukti. Tūristiem ala atkal atvērta kopš 2002. gada.
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Orlovača Cave vietnē outdooractive.com (angliski)
- ↑ 2,0 2,1 Елена Арсениевич. «Пещера Орловача». Путеводитель по Боснии и Герцеговине (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-24. Skatīts: 2021-03-24.
- ↑ «Orlovača» (angļu). DISCOVER SARAJEVO. Skatīts: 2022-05-18.
- ↑ «Регистар заштићених природних добара» (serbu). Републички завод за заштиту културно-историjског и природног насљеђа. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-30. Skatīts: 2017-07-25.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orlovača ala.
|