Sarajeva

Sarajeva Sarajevo Сарајево
galvaspilsēta
Karogs Ģerbonis
Sarajeva
Koordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E
Valsts	Bosnija un Hercegovina
Kantons	Sarajevas kantons
Platība
• Kopējā	141,5 km2
Augstums	518 m
Iedzīvotāji (31.08.2011.)
• kopā	411 161
• blīvums	2 905,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.sarajevo.ba/en/
Sarajeva Vikikrātuvē

Sarajeva (bosniešu: Sarajevo, serbu: Сарајево, izrunā: [sǎrajeʋo]) ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. 2011. gadā Sarajevā dzīvoja 411 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir arī Sarajevas kantona administratīvais centrs. Sarajeva atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā.

Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu, aizsākot Pirmo pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992.gada 5.aprīļa līdz 1996.gada 29.februārim tā bija karadarbības zonā.

Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs reliģijas — islāms, katoļticība un pareizticība.

Vēsture

Sarajevu 1461. gadā nodibina pirmais osmaņu Bosnijas bejs (turku: bey) Isa Ishaka dēls (turku: İshakoğlu İsa Bey, bosniešu: Isa-Beg Ishaković), kurš uzceļ pirmo mošeju un Sarajeva kļūst par Bosnijas ejāleta administratīvo centru (1580—1583 un 1851—1864). Ejāleta centrs uz laiku tika pārcelts uz Baņa Luku (1583—1686) un Travniku (1686—1851).

1697. gadā Habsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņem un nodedzina pilsētu.

1878. gadā Bosniju anektē Austroungārija, un Sarajevā sāk attīstīties rūpniecība.

1914. gada 28. jūlijā Sarajevā atentātā tiek nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļūst par cēloni Pirmajam pasaules karam.

Starp pasaules kariem Sarajeva ir Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sarajeva ir ustašu Horvātijas brīvvalsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tiek iznīcināti. Pretošanās kustību vada leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.

Pēc Otrā pasaules kara Sarajeva kļūst par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji aug, un tiėk apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984.gadā Sarajevā notiek ziemas olimpiskās spēles.

1990. gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992.gada 5.aprīlī pilsētu ielenc serbu militārie spēki. Sarajevu aizstāv bosniešu kaujinieki. Sākas kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinās gandrīz četrus gadus. Pilsēta cieš no serbu armijas pilsētas bombardēšanas, kura notiek no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.

Pamatojoties uz Deitonas līgumu, Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005.gadam ir novērsti lielākā daļa no kara postījumiem.

Sports

Ziemas olimpiskās spēles

1984. gadā Sarajevā norisinājās ziemas olimpiskās spēles. Daudzas olimpisko spēļu vajadzībām uzceltās celtnes tika bojātas vai iznīcinātas Bosnijas kara laikā. Daļa no tām ir atjaunotas, piemēram, Zetras olimpiskā halle un Koševas stadions. Citas būves ir pamestas, piemēram, olimpiskā bobsleja un kamaniņu trase. Olimpiādes rīkošanas laikā Sarajeva bija Dienvidslāvijas SFR pilsēta. Vienīgo medaļu (sudraba medaļu) Dienvidslāvijai izcīnīja slovēņu kalnu slēpotājs Jure Franko.

Cilvēki

Sarajevā dzimuši:

• Gorans Bregovičs (Goran Bregović, 1950) — mūziķis
• Branko Crvenkovskis (Бранко Црвенковски, 1962) — Maķedonijas prezidents
• Dāvids Elazars (David (Dado) Elazar, 1925–1976) — Izraēlas ģenerālis
• Miļenko Jergovičs (Miljenko Jergović, 1966) — rakstnieks
• Emirs Kusturica (Emir Kusturica, 1954) — kinorežisors
• Vladimirs Prelogs (Vladimir Prelog, 1906–1998) — ķīmiķis
• Abdula Sidrans (Abdulah Sidran, 1944) — bosniešu rakstnieks
• Boriss Tadičs (Борис Тадић, 1958) — Serbijas prezidents