Sarajeva

Sarajeva
Sarajeva; Sarajevo; Сарајево
	galvaspilsēta
; Karogs	; Ģerbonis
	Sarajeva
	Koordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°EKoordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°E
Valsts	Bosnija un Hercegovina
Kantons	Sarajevas kantons
Platība
• Kopējā	141,5 km2
Augstums	518 m
Iedzīvotāji (2013)
• kopā	275 524
• blīvums	2 905,7/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.sarajevo.ba/en/
	Sarajeva Vikikrātuvē

Sarajeva (bosniešu: Sarajevo, serbu: Сарајево, izrunā: [sǎrajeʋo]) ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. 2011. gadā Sarajevā dzīvoja 411 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir arī Sarajevas kantona administratīvais centrs. Sarajeva atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā.

Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu^[2], aizsākot Pirmo pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992. gada 5. aprīļa līdz 1996. gada 29. februārim tā bija karadarbības zonā.

Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs reliģijas — islāms, katoļticība un pareizticība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarajevu 1461. gadā nodibināja pirmais osmaņu Bosnijas bejs (turku: bey) Isa Ishaka dēls (turku: İshakoğlu İsa Bey, bosniešu: Isa-Beg Ishaković), kurš uzcēla pirmo mošeju un Sarajeva kļuva par Bosnijas ejāleta administratīvo centru (1580—1583 un 1851—1864). Ejāleta centrs uz laiku tika pārcelts uz Baņa Luku (1583—1686) un Travniku (1686—1851).

1697. gadā Habsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņēma un nodedzināja pilsētu.

1878. gadā Bosniju anektēja Austroungārija, un Sarajevā sāka attīstīties rūpniecība.

1914. gada 28. jūlijā Sarajevā atentātā tika nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļuva par cēloni Pirmajam pasaules karam.

Starp pasaules kariem Sarajeva bija Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sarajeva bija ustašu Horvātijas brīvvalsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti. Pretošanās kustību vadīja leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.

Pēc Otrā pasaules kara Sarajeva kļuva par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji auga, un tika apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984. gadā Sarajevā notika ziemas olimpiskās spēles.

1990. gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992. gada 5. aprīlī pilsētu ielenca serbu militārie spēki. Sarajevu aizstāvēja bosniešu kaujinieki. Sākās kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinājās gandrīz četrus gadus. Pilsēta ciets no serbu armijas veiktās pilsētas bombardēšanas, kura notika no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.

Pamatojoties uz Deitonas līgumu, Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005. gadam ir novērsta lielākā daļa no kara postījumiem.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemas olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: 1984. gada ziemas olimpiskās spēles

1984. gadā Sarajevā norisinājās ziemas olimpiskās spēles. Daudzas olimpisko spēļu vajadzībām uzceltās celtnes tika bojātas vai iznīcinātas Bosnijas kara laikā. Daļa no tām ir atjaunotas, piemēram, Zetras olimpiskā halle un Koševas stadions. Citas būves ir pamestas, piemēram, olimpiskā bobsleja un kamaniņu trase. Olimpiādes rīkošanas laikā Sarajeva bija Dienvidslāvijas SFR pilsēta. Vienīgo medaļu (sudraba medaļu) Dienvidslāvijai izcīnīja slovēņu kalnu slēpotājs Jure Franko.