Sarajeva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sarajeva
Сарајево
Sarajeva
Karogs: Sarajeva
Karogs
Ģerbonis: Sarajeva
Ģerbonis
Sarajeva (Bosnija un Hercegovina)
Sarajeva
Sarajeva
Koordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°E / 43.86667; 18.41667Koordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°E / 43.86667; 18.41667
Valsts Karogs: Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina
Kantons Sarajevas kantons
Platība
 • Kopējā 141,5 km2
Augstums 518 m
Iedzīvotāji (31.08.2011.)
 • kopā 411 161
 • blīvums 2 905,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa www.sarajevo.ba/en/
Sarajeva Vikikrātuvē

Sarajeva (Sarajevo) ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. 2011. gadā Sarajevā dzīvoja 411 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir arī Sarajevas kantona administratīvais centrs. Sarajeva atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā.

Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu, aizsākot Pirmo pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992.gada 5.aprīļa līdz 1996.gada 29.februārim tā bija karadarbības zonā.

Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs kultūras - islāms, katoļticība un pareizticība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarajevu 1461. gadā nodibina pirmais osmaņu Bosnijas bejs (turku: bey) Isa Ishaka dēls (turku: İshakoğlu İsa Bey, bosniešu: Isa-Beg Ishaković), kurš uzceļ pirmo mošeju un Sarajeva kļūst par Bosnijas ejāleta administratīvo centru (1580—1583 un 1851—1864). Ejāleta centrs uz laiku tika pārcelts uz Baņa Luku (1583—1686) un Travniku (1686—1851).

1697. gadā Habsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņem un nodedzina pilsētu.

1878. gadā Bosniju anektē Austroungārija, un Sarajevā sāk attīstīties rūpniecība.

1914. gada 28. jūlijā Sarajevā atentātā tiek nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļūst par cēloni Pirmajam pasaules karam.

Starp pasaules kariem Sarajeva ir Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastavā. Otrā pasaules kara laikā Sarajeva ir ustašu Horvātijas brīvvalsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tiek iznīcināti. Pretošanās kustību vada leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.

Pēc Otrā pasaules kara Sarajeva kļūst par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji aug, un tiėk apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984.gadā Sarajevā notiek Ziemas Olimpiskās spēles.

1990. gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992.gada 5.aprīlī pilsētu ielenc serbu militārie spēki. Sarajevu aizstāv bosniešu kaujinieki. Sākas kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinās gandrīz četrus gadus. Pilsēta cieš no serbu armijas pilsētas bombardēšanas, kura notiek no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.

Pamatojoties uz Deitonas līgumu, Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005.gadam ir novērsti lielākā daļa no kara postījumiem.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarajevā dzimuši: