Ortodoksālais jūdaisms

Vikipēdijas lapa
Reliģiskā skola — Panevēžas ješiva Bneibrakā, Izraēlā
Ebreju kapsēta Budapeštā (1920)
"Neturei Karta" pārstāvji

Ortodoksālais jūdaisms ir apzīmējums tradicionālistiskajiem un teoloģiski konservatīvajiem mūsdienu jūdaisma atzariem. Tas ir tradicionālais jūdaisms, kas ir fundamentāli talmūdisks gan ticējumos, gan praksē.[1] No ortodoksālā jūdaisma atdalījušies vairāki modernistiski atzari, kā reliģiskais cionisms, kurš cenšas apvienot seno ticību ar uzticību laicīgajai Izraēlas valstij. Saskaņā ar tradicionālo ticību, Izraēlas valsti jānodibina mesijam (Mašiaham) un laicīgā cionistu dibinātā valsts tādēļ tradicionālistu prasībām neatbilst.

Ortodoksālie ebreji, tāpat kā citi jūdi, uzsver dažus galvenos pamatprincipus — ticību vienam visvarenam Dievam, kas radījis visumu un turpina pār to valdīt; Dieva un ebreju derību, kas noslēgta Sīnājā; un Toru — kā Dieva likumu krājumu. Taču ortodoksālā jūdaisma reliģiskajā koncepcijā centrālo vietu ieņem Halaha tādā formā, kādā tā ierakstīta Mutvārdu likumā (Mišnā un Gemarā, tas ir, Talmudā) un kodificēta Šulhan-Aruhā.

Daži novirzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «ortodoksālais jūdaisms | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-04-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]